Valsts šim mērķim šogad paredzējusi 919 739 eiro dotāciju, ko plānots sadalīt teju 50 novadiem, kā arī vairākiem reģionālās attīstības centriem - par tiem katru atsevišķi lems valdība. Novadiem pietika ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piekrišanu, un tie jau ir sākuši slēgt līgumus ar ministriju un astoņām valsts pārvaldes iestādēm par to pakalpojumu nodrošināšanu. Maksimālais līdzfinansējums, uz ko klientu centra izveidei un telpu pielāgošanai, darbinieku algošanai un korespondeces sūtīšanai varēja pretendēt novadi, ir 10 000 eiro. Ja Saeima būtu pieņēmusi parlamentā atvērto Publisko pakalpojumu likumu, tad šī kārtība būtu vienkāršāka un pašvaldībām nebūtu jāiziet sarežģītā līgumu slēgšanas procedūra, atzina VARAM Pašvaldību departamenta direktors Aivars Draudiņš. Līgumus var noslēgt elektroniski.
Pilotprojektu turpinās
Auces novads bija viens no četriem, kurā 2013. gadā sāka īstenot klientu apkalpošanas centru pilotprojektu. Novada priekšsēdis Gints Kaminskis (ZZS) atzina, ka pašvaldība nešaubīgi pieteikusies uz valsts dotāciju, jo pieredze liecina, ka daudziem cilvēkiem šāds centrs atvieglos dzīvi vēl daudzus gadus. Uz vietas varot saņemt konsultācijas, iesniegt valsts iestādēm adresētus iesniegumus, nebraucot ne uz Dobeli, ne Saldu. «Kad cilvēkiem uz Dobeli bija jāved slimības lapas, tā bija problēma. Pēc pašvaldību reformas mums tā virzība arī ir vairāk uz Jelgavu un Rīgu, ne Dobeli,» sacīja G. Kaminskis, kurš centru dēvē «par attālinātu pastkastīti».
Ar nelielu pašvaldības līdzfinansējumu par ES fonda līdzekļiem ir ierīkotas centra telpas. Vidēji dienā to apmeklē pieci seši klienti. Lielāks cilvēku pieplūdums bijis martā, kad Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz deklarācijas. Pilotprojekta laikā Aucē uz vietas varēja saņemt sešu valsts iestāžu 26 pakalpojumus - tiesa, par Valsts vides dienesta piedāvājumu iedzīvotājiem intereses nebija un ar to ne šī, ne arī citas pašvaldības vairs neslēgs līgumus. Vispieprasītākais bija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pakalpojumu klāsts, stāsta centra darbiniece Dace Stauģe. Pusgada laikā centrs sniedza 858 pakalpojumus un 150 konsultācijas. Pēc pilotprojekta sadarbība tika turpināta tikai ar trīs valsts iestādēm, bet tagad jaunos līgumus visas pašvaldības slēgs ar visām minētajām iestādēm. A. Draudiņš skaidro, ka tas ir nepieciešams, lai visās pašvaldībās būtu pieejams vienāds piedāvājums.
Auces klientu centrā apmeklētājiem sniedzot visdažādāko atbalstu - parādot, kur atrast informāciju, palīdz aizpildīt veidlapas, noskaidrot prasīto informāciju, sazvanoties ar valsts iestāžu darbiniekiem. Cilvēki, piemēram, uzraksta iesniegumu, lai saņemtu kādu VSAA pakalpojumu - to uzreiz var ieskenēt un aizsūtīt uz VSAA. Kad Diena apmeklēja šo centru, ieradās Sandra Vaļule, kura strādā skolas ēdnīcā, bet tagad ir bērnu kopšanas atvaļinājumā. Viņa interesējās, kāpēc samazinājies bērnu kopšanas pabalsts. «Es priecājos, ka te ir cilvēki, kuriem var jebko pavaicāt. Esmu te bijusi neskaitāmas reizes. Ļoti labi cilvēki, vienmēr palīdz. Ja nebūtu tāda centra, vajadzētu braukt uz Dobeli, ceļš ilgs un nauda jātērē,» Dienai stāstīja Sandra, kura uz Auci ar divriteni ir braukusi desmit kilometrus.
Tērvetē viss jau gatavs
Nākamajā nedēļā Aucē notiks mācības vairāku centru darbiniekiem, un uz tām brauks arī Tērvetes pagasta pārvaldes vadītāja Dace Vācere, kura vadīs jauno Tērvetes novada klientu apkalpošanas centru. Tas durvis vērs oktobrī. Par jaunajiem papildu darba pienākumiem Dace stāsta ar prieku, jo viņa bijusi matemātikas un informātikas skolotāja, kuru interesē informācijas tehnoloģijas. Kad D. Vācerei vaicā, vai viens pašvaldības darbinieks varēs būt tik zinošs, lai orientētos tik daudzu valsts iestāžu specifikā, viņa atzīst, ka tādu zināšanu vienam cilvēkam nav. Taču būs zināmi katras institūcijas speciālisti, kuriem varēs piezvanīt.
Noteikumi liedz pieņemt jaunus darbiniekus, un centrā var strādā tikai cilvēki, kas ir darba attiecībās ar pašvaldību, uzsvēra Tērvetes novada priekšsēdētāja Dace Reinika. Uz vaicāto, kāpēc šādi nosacījumi, VARAM departamenta direktors A. Draudiņš skaidroja: «Centra darbinieks darbojas pašvaldības vārdā, un, iespējams, tas nebūs pilnas slodzes darbs.» Viņš gan uz iespējām nodarbināt cilvēkus, kas līdz šim pašvaldībā nav strādājuši, raugās pielaidīgāk - varot pieņemt arī jaunus cilvēkus, bet viņiem tad ir jāslēdz līgums ar pašvaldību. Tērvetē viena darbinieka algai no valsts dotācijas paredzēti 500 eiro mēnesī, pašvaldībās ar vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju tie ir 700 eiro, bet tur, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 000 cilvēku, algām piešķir 1000 eiro mēnesī.
Tērvetes novadā klientu apkalpošana notiks nevis vēsturiskajā centrā, bet tuvāk lielajiem ceļiem Kroņaucē, kur ir visvairāk iedzīvotāju - gandrīz 2000 - un arī lielie uzņēmumi, skola, aptieka un citas iestādes. Pagasta pārvaldes telpas jau bija iekārtotas atbilstoši centra prasībām, tajās iespējams iekļūt arī cilvēkiem ar kustību tracējumiem, tāpēc valsts dotācija Tērvetei būs daudz mazāka par maksimālo summu. D. Reinika stāsta, ka tagad ir svarīgi pēc iespējas plašāk informēt iedzīvotājus par jauno centru. Cilvēki gan jau ir par to padzirdējuši. Kāda iedzīvotāja nākusi uz pārvaldi maksāt par komunālajiem pakalpojumiem un priecājusies, ka tagad vairs nevajadzēs kā bezdarbniecei braukt atzīmēties uz Dobeli, to varēs izdarīt uz vietas.
Tērvetes novada deputāts Arvīds Bruss ir no šajā pusē labi zināmās Brusu ģimenes, kurai pieder liela zemnieku saimniecība Strazdi un kuras ieceres sniedzas vēl tālāk - drīzumā tā plāno Tērvetē atvērt restorānu un viesnīcu. Viņš ar izpratni izturas pret cilvēkiem, kuriem jaunais centrs palīdzēs saņemt pakalpojumus - galvenokārt jau tos, kurus piedāvā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Taču pats kā uzņēmējs, visticamāk, centra iespējas neizmantos, jo tagad visu ir iespējams nokārtot elektroniski internetā. Ja kaut kas aizķeroties, varot piezvanīt speciālistam, kurš uzreiz visu paskaidrojot. Tas notiek vienā minūtē, nekur neejot. «Man labpatiktos domāt, ka Tērvetes novadā uzņēmēji paši ir gana apķērīgi un gudri un viņiem klientu apkalpošanas centrs diez vai būs vajadzīgs. Zemnieku saimniecībās vismaz cilvēki paši tiek ar visu galā,» uzskata A. Bruss. Viņam kā deputātam nav skaidrs, kas notiks pēc tam, kad valsts beigs sniegt finansiālo atbalstu šiem centriem.
Tiem, kuru nebūs internetā
Valsts atbalsta programma ir paredzēta trim gadiem, bet nākamā gada budžets Saeimā vēl nav pieņemts, tāpēc A. Draudiņš par nākotni runā piesardzīgi. Līgumos arī ir norādīts - ja mainās valsts budžeta situācija, var mainīties arī līguma nosacījumi. Trīs gados ir iecerēts nostiprināt valsts un pašvaldību sadarbību, pēc tam vērtējot klientu skaitu pašvaldības iestādēs un pieprasījumu pēc katra pakalpojuma. Atkarībā no tā arī varētu piešķirt finansējumu valsts pakalpojumu sniegšanai pašvaldībās. «Tagad izmaksā dotāciju par gatavību sniegt pakalpojumu, pēc tam - par konkrēto pakalpojumu,» skaidroja VARAM pārstāvis.
Uz vaicāto, vai pēc trim gadiem jau nebūs mazinājusies nepieciešamība pēc šādiem centriem, A. Draudiņš atbildēja, ka valsts visās jomās «virza klientus elektroniskajā vidē, bet ir daļa iedzīvotāju, kas nekad tajā nebūs». Klientu apkalpošanas centra uzdevums ir aptvert šo iedzīvotāju daļu, un pašvaldība ir tā vieta, uz kuru viņi pieraduši iet. Tādos pašos ieskatos bija arī abu apmeklēto pašvaldību vadītāji.