Lai gan mārketings viņu saista, viņš atzīst, ka ir arī citas lietas, ar ko dzīvē varbūt gribētos nodarboties, taču gribas arī nopelnīt, lai normāli dzīvotu, līdz ar to izvēle nav bijusi gluži šāviens tukšumā. «Skatījos, lai var apvienot to, kas mani interesē, ar pieprasījumu darba tirgū. Man ir pārliecība - ja esmu pietiekami labs, darbs atradīsies. Bet, ja neatradīsies, tad darbu pats sev izveidošu,» Jānis saka un atklāj, ka nākotnē vēlas attīstīt savu biznesu. Viņam jau ir konkrēts plāns, taču pagaidām to publiskot ir par agru. «Es arī nedomāju, ka, ja nesanāk kaut kas viens, tad uzreiz ir jāpadodas. Iespējas sākt kaut ko savu ir bezgalīgas,» puisis ir apņēmības pilns.
Labākais - zelta vidusceļš
Savu interesi par mārketingu Jānis skaidro ar to, ka viņam patīk vērot cilvēkus un viņu uzvedību un patīk arī nauda un naudu saņemt. RSU gan nav viņa pirmā studiju pieredze. Pēc Jelgavas Valsts ģimnāzijas absolvēšanas viņš studēja veikalu dizainu un menedžmentu Dānijas augstskolā. Mācīties ārzemēs izvēlējies, meklējot iespējas studēt bez maksas. Pētījis arī Nīderlandes augstskolas, bet interesējoša studiju programma atradusies Dānijā.
«Dānijā izvēlējos studēt arī tāpēc, ka gribēju vairāk praktiskās pieredzes, Latvijas izglītība tomēr ir ļoti uz teoriju balstīta. Dānijā bija grupu darbi un dzīves piemēru risināšana. Viss bija forši, bet beigās tomēr pietrūka grāmatvedības, teorijas. Studējot sapratu, ka man pietrūkst teorētisko zināšanu mārketingā, gribēju labāk izprast finanšu pusi, lai nebūtu tik bezspēcīgs, ja nākotnē gribu dibināt kaut ko savu. Mani interesē arī reklāmas psiholoģiskais aspekts, kā tā iedarbojas uz cilvēku. Līdz ar to laikam ideālais ir tas zelta vidusceļš starp Latvijas un ārzemju augstskolu pieeju. Es jauniešiem iesaku meklēt pieredzi pasaulē, bet pavisam noteikti arī Latvijas izglītība ir vērtīga. Labākais ir to visu apvienot,» Jānis uzskata.
Studēt RSU viņš izvēlējās, konsultējoties ar apkārtējiem un paļaujoties uz augstskolas reputāciju, ka tajā jāmācās intensīvi. «Tāpat arī samaksa par mācībām ir adekvāta un zemāka nekā daudzās līdzīgās studiju programmās,» Jānis saka. Savienot studijas ar patstāvīgu darbu ir grūti, taču Jānis piepelnās, veidojot veikalu iekārtojuma 3D modeļus un grafiskā dizaina darbus.
Un ar ko atšķiras mācības skolā un augstskolā? «Ar pašdisciplīnu, augstskolā neviens ar tevi neauklējas. Visu uz 100% tu arī augstskolā īsti nevari izdarīt. Nav kā vidusskolā, kad paspēt varēja visu un vēl atlika laiks pulciņiem un ārpusskolas aktivitātēm.»
No valodām pie siltuma
Savukārt Sanitai Zvejniecei (31) augstskolas un studiju programmas izvēli noteica jau sāktās darba gaitas un iespēja mācības savienot ar strādāšanu. Viņa patlaban studē siltumenerģētiku Rīgas Tehniskās koledžas 1. kursā un paralēli strādā uzņēmumā Rīgas siltums par siltumenerģētikas tehniķi. «Jutu, ka vajag to augstāko izglītību, vajag pamatu, akadēmiskās zināšanas, teoriju, lai viss darbā notiktu tā, kā tam jānotiek. Man arī brālis aizgāja mācīties šo pašu programmu, pavilka mani līdzi,» Sanita stāsta, bet piebilst, ka patlaban darbs ir viens, studijas - kas cits, jo tajās pagaidām māca tikai teoriju. Jādomā, ka praktiskās puses būs vairāk nākamajos mācību gados. Sanita teic, ka siltumenerģētika ir specifiska joma, tāpēc viņa savā kursā ir vienīgā sieviete un liela daļa kursabiedru ir tādi, kas jau strādā siltuma nozarē vai iepriekš pabeiguši kādu citu studiju programmu citā augstskolā.
Arī Sanitai šī nav pirmā izglītība. Uzreiz pēc vidusskolas viņa iestājās LU angļu filologos, jo patika un padevās valodas, likās, ka ar tām arī varētu saistīt dzīvi. «Bet tad nāca ģimene, divi bērni, studijas nepabeidzu. Ar bērnu īsti nevarēju paralēli studijām strādāt par tulku, kā to varbūt vajadzēja, lai uzturētu valodas zināšanas pienācīgā līmenī. Mācības pametu,» Sanita stāsta, taču tagad savas profesionālās nākotnes plānus jau saista ar siltuma nozari. Studēt RTK viņa izvēlējusies studiju grafika dēļ - mācības notiek trīs dienas nedēļā vakaros. «Esmu strādājošs cilvēks, un brīvdienas gribas pavadīt kopā ar ģimeni. Piemēram, RTU tas nebūtu iespējams, jo neklātienes studijas lielākoties noris sestdienās, svētdienās,» Sanita pamato.
Iesaka paošņāt vidi
Vaicāta par ieteikumiem citiem jauniešiem, kas vēl tikai gatavojas uzsākt studijas, Sanita mudina likt aiz auss, ka tehniskās specialitātēs nepieciešamas zināšanas fizikā un matemātikā un to papildināšana studējot arī turpināsies.
Savukārt Jānis iesaka - ja nevari izdomāt, ko pēc skolas īsti tālāk mācīties un darīt, paņem gadu brīvu. «Es pats tolaik biju ļoti apmulsis, jo nebiju sevī novērojis nekādus īpašos talantus. Tāpēc, manuprāt, ir labi gadu pastrādāt, aizbraukt brīvprātīgajā darbā, iet kaut kur praksē, paošņāt vidi, kas patīk, kas ne - tad arī saprast, ko gribas,» puisis saka. Viņš arī mudina apsvērt, kā gan darīt to, kas patīk, gan par to arī saņemt pietiekamu atalgojumu. «Zinu daudzus, kas iestājas vienā vietā, pamācās, bet nepatīk, tad iestājas otrā, atkal pamācās un atkal nepatīk. Rezultātā četri gadi pagājuši, bet jēgas nekādas. Varbūt tad ir labāk nestāties augstskolā, bet vienkārši darīt kaut kādas lietas, kas pašu interesē, nevis studēt tikai tāpēc, ka jāstudē,» Jānis teic.