Ugunsdzēsēji gatavībā
Melburnā gaisa temperatūra naktī uz trešdienu pārsniedza 30 grādu atzīmi, bet dienas laikā bija virs 40 grādiem. Dienvidaustrālijas štata galvaspilsētā Adelaidā otrdien piedzīvota ceturtā karstākā diena meteoroloģisko novērojumu vēsturē: gaiss iesila līdz 45,1 grādam pēc Celsija.
Viktorijas štatā naktī uz trešdienu plosījās zibens, izraisot vairāk nekā 250 ugunsgrēku, līdzīgas nelaimes pārņēmušas arī Dienvidaustrāliju. «Ekstrēmās temperatūras nākamo dienu laikā būs pārbaudījums ugunsdzēsējiem un sabiedrībai. Svarīgi, lai mēs līdz piektdienai mazinātu ugunsgrēku risku,» Valsts ugunsdzēsības pārvaldes galveno virsnieku Evanu Fērgusonu citēja BBC.
Austrālieši ar bažām gaida piektdienu, kad vējš pieņemsies spēkā. Lielāko daļu ugunsgrēku trešdien izdevies apdzēst vai ierobežot, taču spēcīgais vējš lielajā karstumā varētu nest jaunas nelaimes. Tomēr amatpersonas mierina, ka laikapstākļi būs saudzīgāki nekā 2009. gada februārī, kad karstuma vilnim sekojošajos ugunsgrēkos Viktorijas štatā gāja bojā 173 cilvēki un uguns liesmas iznīcināja vairāk nekā 2000 ēku.
2009. gada karstuma vilnis Austrālijā prasīja 374 cilvēku dzīvību. Mediķi, atgādinot par svelmes nesto apdraudējumu veselībai, aicinājuši ļaudis bez vajadzības neuzturēties saulē. It īpaši jāpiesargājas maziem bērniem, grūtniecēm un cilvēkiem gados, kā arī visiem, kam ir nopietnas liekā svara problēmas. Slimnīcās nogādāti jau vairāk nekā 20 cilvēku.
Mirst bariem sikspārņu
Karstums aizēnojis arī tenisa turnīra Australia Open norisi. Melburnā spēles norit par spīti tam, ka gaisa temperatūra pārsniedz 40 grādu atzīmi. Otrdien Kanādas tenisists Frenks Dancevičs mača laikā noģība.
Atguvis samaņu, sportists stāstīja, ka pēkšņi sajutis nelabumu un viņam rādījušās halucinācijas. Viņš aicināja turnīra organizatorus atcelt mačus, līdz pāries bīstamais karstuma vilnis: «Tas ir necilvēcīgi. Tas nav taisnīgi nedz pret spēlētājiem, nedz faniem, nedz sportu,» F. Danceviču citēja laikraksts Sydney Morning Herald.
Ķīniešu tenisistei Penai Šuai arī kļuva slikti, un karstuma dūriens mača laikā izsauca vemšanu.
Veselības problēmas šādā karstumā piemeklē arī dzīvniekus. Savvaļā atrasti daudzi papagaiļi, ķenguri un emu, kas gājuši bojā no karstuma dūriena un ūdens trūkuma.
Kvīnslendā bāzētā Sikspārņu aizsardzības un glābšanas centra direktore Luīze Sondersa stāstīja, ka karstuma dēļ štata dienvidos viņsaulē aizgājuši jau vismaz 50 000 sikspārņu. Svelmes satrauktie dzīvnieki bariem pieķeras pie kokiem un, cerot kaut nedaudz mazināt ķermeņa temperatūru, urinē sev virsū. «Kad viņi karstuma priekšā padodas, viņi čupām krīt viens otram virsū koku pakājē,» viņa sacīja sarunā ar aģentūru AP. «Vienā čupā var būt pat 250 vai vairāk dzīvnieku, viņi krīt gluži kā kūstoša šokolāde.» Aktīvisti centrā cenšas glābt pārkarsušo dzīvnieku dzīvību.
Vaino klimata izmaiņas
Spēcīgs karstums Austrāliju pārņēmis jau kopš Ziemassvētkiem. Pēdējās dienās karstums pastiprinājies, gaisa temperatūrai sasniedzot pat 46 grādus pēc Celsija. Aizvadītais 2013. gads Austrālijā bija karstākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Mērījumi tiek fiksēti kopš 1910. gada.
Karstuma vilnis Austrālijas dienvidos saistīts ar to, ka šogad valsts ziemeļus samērā vēlu sasniedza musons, kas nes veldzi, ziņu aģentūrai AP skaidroja meteoroloģijas centra pārstāvis Kērlijs Braganza, piebilstot, ka arī klimata izmaiņas vainojamas pie ekstrēmajiem laikapstākļiem.
Janvāra sākumā nepierasti laikapstākļi fiksēti arī ASV, kurās it visus štatus pārņēma sals. Aukstums paralizēja visu Ziemeļameriku, prasot vairāk nekā 20 cilvēku dzīvību. Gaisa temperatūra valsts ziemeļos tuvojās mīnus 40 grādiem pēc Celsija.