Draud maksātnespēja
«Slimnīcai ir visas maksātnespējas pazīmes,» tā vakar medijiem paziņoja G. Belēvičs, norādot, ka situācija ir pasliktinājusies gadu no gada un patlaban tās kapitāls ir ar mīnusa zīmi - 8,9 miljoni eiro. Turklāt papildus šiem vēl aptuveni četri miljoni eiro ir neatgūstamais parāds no pacientiem, kas nav samaksājuši par veselības aprūpes pakalpojumiem slimnīcā. Lai gan situācija ir bēdīga, šajā reizē, pēc ministra domām, nelīdzēs ultimātu uzstādīšana valdībai, jo esošās ekonomiskās situācijas dēļ brīvu līdzekļu nav. Respektīvi, iegūt papildu finansējumu «nav ne mazāko cerību». Taču kāda būs turpmākā Veselības ministrijas (VM) rīcība, ministrs nevarēja pateikt, vien piebilda, ka risinājums tiks meklēts, izstrādājot rīcības plānus. Turklāt tikšot darīts viss iespējamais, lai nepieļautu slimnīcas slēgšanu.
Tomēr nav arī tā, ka ministrijā par samilzušo finanšu situāciju līdz šim neviens nezināja. Austrumu slimnīcas valde nemitīgi bija informējusi nu jau bijušo Veselības ministrijas valsts sekretāru Rinaldu Muciņu, tomēr risinājums nav rasts. RAKUS jaunā valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga Dienai norādīja, ka precīzi šādu scenāriju slimnīcas valde paredzēja jau pirms gada. Taču apgalvojumi par maksātnespējas procesu esot pārspīlēti. Respektīvi, slimnīcā nav sācies maksātnespējas process un pagaidām situācija neatbilst nevienai no sešām maksātnespējas procesa pazīmēm. Arī par pakalpojumiem slimnīca līdz šim ir norēķinājusies. Vienīgais - slimnīcai ir negatīvs pašu kapitāls.
Problēma tarifos
Vēl 2010. gadā RAKUS strādāja ar 400 000 eiro peļņu, taču kopš 2011. gada slīgst zaudējumos. Tajā laikā veselības aprūpes pakalpojumu tarifi tika samazināti par 26% un slimnīca pārdzīvoja vairākas reorganizācijas. Pēc A. Slokenbergas skaidrojuma, šobrīd tarifi ir vienādi visām slimnīcām valstī, bet uz Rīgas Austrumu slimnīcu tiek pārvesti smagākie gadījumi no visas Latvijas. Piemēram, par politraumu guvušu pacientu ārstēšanu slimnīca saņem bāzes finansējumu 400 līdz 600 eiro apmērā, tomēr katra šāda pacienta ārstēšana vidēji izmaksā 1500 eiro. Rezultātā valsts neapmaksātais darbs kopš 2011. gada ir 32,4 miljoni eiro. Arī notikušajām reorganizācijām valsts finansējumu neesot piešķīrusi.
Turklāt jau esošajiem zaudējumiem klāt jāpieskaita summa, ko katru gadu slimnīcā parādā paliek pacienti, - aptuveni 600 000 eiro. Patlaban kopējais pacientu parāds sasniedzis 3,5 miljonus eiro, bet nav mehānisma, kā tos atgūt.
Iekšējo rezervju nav
Jau iepriekš prognozējot aizvien lielākus zaudējumus, Rīgas Austrumu slimnīca ir veikusi visu iekšējo procesu pārskatīšanu, lai samazinātu izmaksas. Tādējādi izdevies ietaupīt piecus miljonus eiro, taču šobrīd slimnīcas iekšējās rezerves ir izsmeltas, un turpmākā darbība atkarīga no VM. A. Slokenberga Dienai gan piebilda, ka slimnīcas iekšienē risinājumi vēl tiks meklēti, bet ar to noteikti nepietiks. Risinājums esot diagnozēs balstīta veselības aprūpes finansēšanas modeļa ieviešana, kas sākusies pagājušajā gadā. Pēc valdes priekšsēdētājas teiktā, izmantojot šo finansēšanas modeli, ka palīdzība pacientiem tiek apmaksāta pēc reālajiem izdevumiem, slimnīca gada laikā var stabilizēt situāciju. Turklāt, strādājot kopā ar slimnīcas kapitāldaļu turētājiem, 2017. gadā slimnīca varētu strādāt ar nulles budžetu.
Jāpiebilst gan, ka šogad salīdzinājumā ar 2014. gadu līguma ar Nacionālo veselības dienestu nosacījumi par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu slimnīcai ir par 5 miljoniem eiro labvēlīgāki, taču tas nedošot vēlamo rezultātu, un slimnīca arī šo gadu beigs ar zaudējumiem.
Pašreizējā situācija skaidrāk iezīmē, iespējams, patiesos valdes nomaiņas iemeslus. Kā Dienai apstiprināja G. Belēvičs, viens no iemesliem ir bijusi esošā finanšu situācija. Tāpēc valdē iecelts profesionāls finanšu eksperts, kura viens no darba uzdevumiem būs risināt slimnīcas finansiālās problēmas un uzlabot ekonomiskos rādītājus.