Degunu rauc arī pati AKKA/LAA - pieņemot KM piedāvāto kārtību, autortiesību sargu kasei gadā garām turpināšot ripot vismaz trīs miljoni latu. Tas esot nesamērīgi, un māksliniekus atkal atstās bada maizē. KM pārstāvis Rihards Gulbis tikmēr skaidro: «IT nozare grib, lai nodevu atceļ pavisam, autori - lai apliek visu iespējamo. Mēs ejam vidusceļu.»
KM izstrādātie grozījumi datu nesēju nodevas noteikšanas kārtībā, ko vakar Ministru kabineta komiteja atbalstīja izskatīšanai valdības sēdē, ir atbilde uz Satversmes tiesas (ST) spriedumu, ar kuru pastāvošā kārtība atzīta par novecojušu un nederīgu. Tā sauktā datu nesēju nodeva ir maksājums, kas kā kompensācija par vienu legālo kopiju, kuru no darba, kas aizsargāts ar autortiesībām, drīkst izveidot pircējs, nonāk autortiesību organizāciju kasēs.
KM šajā kārtībā paredz divas būtiskas izmaiņas. Pirmkārt, paredzēts, ka par katru ierīci turpmāk tiks maksāti procenti no tās pārdošanas cenas, nevis fiksēta summa kā līdz šim. Otrkārt, tiek mainīts pats ar nodevu apliekamo ierīču saraksts, no tā svītrojot «izmirušos» minidiskus, audio un video kasetes, bet pievienojot šobrīd populārās USB zibatmiņas, kā arī visu veidu personālos datorus. R. Gulbis skaidroja, ka šie datu nesēji noteikti, pamatojoties arī uz KM pasūtīto pētījumu par iedzīvotāju kopēšanas paradumiem, kas liecinājis, ka citas ierīces, kā mobilos telefonus, kuras autortiesību aizstāvji arī gribēja iekļaut sarakstā, kopēšanai izmantojot mazāk nekā 3% Latvijas iedzīvotāju.
Tomēr gan IT nozare, gan autortiesību īpašnieki šo KM piedāvājumu kritizēja bez žēlastības. IT nozares skatījumā nodevas apjoms (6% par CD un DVD diskiem, 4% par USB zibatmiņām un 1%par katru personālo datoru) ir pārāk liels, bet autortiesību aizstāvji uzskata, ka nodeva jāattiecina uz daudz plašāku ierīču loku.
Kamēr IT nozares pārstāvju iebildumi pret KM piedāvājumu galvenokārt bija visai konkrēti, autortiesību aizstāvju organizācijas AKKA/LAA vadītāja Inese Paklone galvenokārt uzstāja uz to, ka pētījums, uz kura pamata tapis KM piedāvājums, esot nekvalitatīvs, un, ja šo kārtību pieņems, tiesību īpašniekiem ik gadu tikšot nodarīti aptuveni trīs miljonus latu lieli zaudējumi. KM pasūtīto pētījumu bija veikusi SKDS, un tās vadītājs Arnis Kaktiņš Dienai kategoriski noliedza jelkādas šaubas par tā kvalitāti: «Manuprāt, šādi apvainojumi tikai liecina par nopietnu argumentu trūkumu.»
Karstākās diskusijas gan izcēlās par nodevas attiecināšanu uz personālajiem datoriem. IT nozares uzņēmējs, asociācijas LETERA pārstāvis Normunds Bergs uzsvēra, ka datora cenu ietekmē daudzi tādi faktori, piemēram, jauda, kuri neietekmē to, cik daudz autordarbu ar datoru iespējams nokopēt, tādēļ šāda atlīdzība nebūtu samērīga. Turklāt šāda maksa par datoriem pastāvot vienīgi piecās no 27 ES dalībvalstīm, tādēļ Latvijā tādu ieviest nevajadzētu. I. Paklone savukārt atbildēja, ka datu nesēja atlīdzība uz datoriem tiek attiecināta tikai piecās ES dalībvalstīs, jo lielākajā daļā valstu šāda atlīdzība noteikta attiecībā uz datoru iekšējiem un ārējiem cietajiem diskiem, kas ir datu nesēji jēdziena vistiešākajā nozīmē.
Premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) IT nozares argumenti gan šķita pārliecinošāki, tādēļ viņš MK komitejas sēdē aicināja šo punktu noteikumu projektā labot.