Autortiesību organizācijas AKKA/LAA, LaIPA, Latvijas Kinoproducentu asociācija un Latvijas Profesionālo aktieru apvienība bija neapmierinātas ar faktu, ka saraksts, kurā iekļauti ar autortiesību atlīdzību apliekamie datu nesēji, piemēram, audiokasetes un CD diski, nebija ticis papildināts jau vairākus gadus. Tādēļ organizācijas vērsās tiesā ar prasību attiecīgos MK noteikumu punktus atcelt. ST atzina, ka, neatjauninot sarakstu, valdība nav pildījusi pienākumu sekot līdzi tehnoloģiju attīstības un lietošanas paradumu tendencēm, lai varētu aizsargāt autortiesības un blakustiesības. Tiesa gan arī uzsvēra, ka tai pašai nav tiesību noteikt, konkrēti kādi datu nesēji būtu apliekami ar nodevu, jo tas jādara MK. Tādēļ ST deva laiku līdz novembrim, kurā valdībai jāizstrādā konkrēti kritēriji, uz kuriem pamatojoties objekti iekļaujami sarakstā.
LaIPA valdes locekle Elita Mīlgrāve žurnālistiem skaidroja, ka tie datu nesēji, kas šobrīd minēti MK noteikumos, jau ir novecojuši un nesastāda būtisku daļu no ierīcēm, kurās tiek uzglabātas ar autortiesībām aizsargātu darbu kopijas. Viņa gan izvairījās nosaukt, ar kādām ierīcēm saraksts būtu jāpapildina. Jāpiebilst, ka AKKA/LAA iepriekš bija paudusi vēlmi, lai atlīdzība tiktu iekasēta par visiem iespējamajiem datu nesējiem, tajā skaitā mobilajiem telefoniem un zibatmiņām. Bija izskanējušas arī konkrētas prasības par atlīdzības apjomiem - tiem, pēc AKKA/LAA ieskatiem, būtu jābūt no viena līdz trim latiem par vienību.
Ineta Krodere-Imša, kas tiesā pārstāvēja valdību, savukārt medijiem norādīja, ka ST spriedums esot ļoti racionāls, jo Kultūras ministrijā izveidotā darba grupa «ir septiņus gadus cīnījusies, bet nav varējusi atrast kopīgu risinājumu, kādiem šiem noteikumiem un sarakstam vajadzētu izskatīties», bet ST spriedums darba grupu atzīst tikai par konsultatīvu, dodot ministrijai brīvas rokas konkrētu kritēriju sagatavošanai. Viņa gan piebilda, ka daudzās Eiropas Savienības valstīs esot veikti pētījumi, ka šāda autoratlīdzības iekasēšanas kārtība par datu nesējiem ir ļoti neefektīva un neizdevīga, tādēļ valstis šobrīd domājot, ar ko šo kārtību aizstāt.
Uz sprieduma nolasīšanu bija ieradies arī Latvijas Pirātu biedrības pārstāvis Armands Leimanis, kurš Dienai atzina, ka šādu spriedumu jau bija gaidījis, jo konkrētajā lietā neesot ticis vērtēts, vai šāda datu nesēju nodeva vispār ir pamatota. Pirātu biedrība iestājas pret datu nesēju nodevu vispār, un tās atbalstītāji šoziem jau bija rīkojuši protestu pie ST ēkas. Tas gan bija ļoti mazapmeklēts.