Mēs esam nonākuši līdz tam, ka cilvēki ne tikai pamet valsti, bet tie, kas paliek, īsti pat negrib to glābt un mainīt. Kā tas var būt, ka trešdaļa valsts dzīvo ēnu ekonomikā un pie izdevības i latu nemaksās valsts budžetam? Un atbilde ir skaidra - ne jau ekonomiskā krīze ir vainīga, nav jau ticības, ka no šī lata kļūs bagātāka valsts, nevis kāds valstsvīrs vai partiju kase.
Arī laikraksts Diena kā ceturtās varas flagmanis, jāatzīst, ne vienmēr bijis uzdevumu augstumos - aizraušanās ar politisko šarāžu minēšanu un dzīšanās pakaļ politiķiem dažkārt otrā plānā atstājusi tā visa jēgu. Cēlie mērķi - izglītota jaunā paaudze, apmierināti pacienti, gludi ceļi un, visbeidzot, pārtikuši cilvēki - izrādījušies otršķirīgi. Un, ja nav mērķa, tajā nevar arī trāpīt.
Stājoties galvenā redaktora amatā, solu, ka laikraksts Diena arī turpmāk ļoti kritiski raudzīsies uz politiķu godaprātu, it sevišķi gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, strikti arī vērtēs, lai vēlēšanas nepārvēršas par cirka izrādi ar lielīšanos, kurai partijai skaistāks lācis un labāk lec tīģeris, kā arī iedziļināsies to piedāvājumos un saturā. Bet galvenais - ne mazāk atbildīgi rūpēšos arī par to, lai Dienas žurnālisti redz mērķus un ar savu darbu rūpējas, lai Latvija kļūtu bagātāka, izglītotāka un godīgāka.
Otrām kārtām solu, ka laikraksts Diena pierādīs, ka avīze aizvien ir vērtība, tā ir vajadzīga un tai ir nākotne, par spīti tam, ka ik dienu simtiem ziņu ir par velti internetā un daudzi leģendāri preses izdevumi Eiropā un ASV stāv kraha priekšā. Mana pārliecība - arī mūsdienās avīze spēj būt ne tikai svarīga, bet arī interesanta un pat aizraujoša.
Dienas galvenās vērtības paliek nemainīgas. Gudri. Godīgi. Cilvēcīgi.