Šis izmisīgais jautājums rotā ne tikai izrādes Oblomovs plakātu Ķelnes pilsētas teātrī, kura zālē Kalk režisors Alvis Hermanis kopā ar tautiešiem mākslinieci Kristīni Jurjāni (scenogrāfija un kostīmi) un Gundaru Āboliņu (teksta apjoma ziņā milzīgajā un teju četru stundu izrādes no skatuves nenokāpjošā Oblomova lomā) šovakar pirmizrāda krievu klasiķa Ivana Gončarova (1812-1891) «zīmes romāna» Oblomovs inscenējumu. «Kad tas sāksies īstā dzīve» ir arī izrādes eksistenciālā vadtēma.
Kad lai dzīvo?
Hermanim Oblomovs ir jau trešais kopdarbs ar Ķelnes teātri (te iestudētas izrādes Kabalas noslēpumi/Die Geheimnisse der Kabbala un Ķelnes piedzīvojums/Kￃﾶlner Affￃﾤre), kurš patlaban piedzīvo radošo renesansi - pērn Schauspiel Koeln ietekmīgā izdevuma Theater Heute aptaujā atzīts par labāko teātri visās vācu valodas valstīs.
Kad tad cilvēks lai dzīvo? - taujā Gončarova omulīgais varonis Oblomovs, kurš atšķirībā no sava radītāja rakstnieka gandrīz nekad nelien laukā no gultas, ir iekapsulējies savā mikropasaulē, sapņo, pārdzīvo, reflektē un arī bīstas no tuviem kontaktiem ar cilvēkiem, nemaz nerunājot par tādu ekstrēmu kā ceļojums apkārt pasaulei (tādu ar kuģi Pallāda no 1852. līdz 1955. gadam paveica literāts Gončarovs, kļūdams par pirmo krievu rakstnieku - pasaules apceļotāju).
Metafiziskā «oblomovščina»
Taču jau kopš romāna Oblomovs izdošanas brīža 1859. gadā tā galveno varoni pavada nelāga liga - tiek uzskatīts, ka Oblomovs ir teju metafiziskā krievu slinkuma, gara kūtrības jeb tā dēvētās oblomovščinas iemiesojums, - un, lai šāds uzskats iesakņotos arī «modernā cilvēka» apziņā, daudz darījusi arī slavenā Ņikitas Mihalkova filma Dažas dienas I. I. Oblomova dzīvē (1979) ar Oļegu Tabakovu galvenajā lomā.
Savukārt Alvis Hermanis radikāli nepieņem Oblomovu kā «tādu omulīgu bezdarbīgi trulu Brežņevu, kāds bija Mihalkova filmas traktējumā» un uzskata, ka Gončarovs šajā tēlā ietvēris daudz apjomīgāku vēstījumu - Oblomovs ir ļoti oriģināls domātājs, viņš ir «dabiskais cilvēks», tīrradnis iepretim rosīgajiem, merkantili racionālajiem XX gadsimta pilsoņiem - darītājiem.
Šķiet, Oblomovs Hermaņa un Gundara Āboliņa traktējumā būs gandrīz vai Gandijs ar savu nepretošanos modernajam ļaunumam… Kāda būs skatītāju reakcija - noskaidrošu Ķelnē un ziņošu nākamajā Kultūras Dienā. Rudenī cita, no Ķelnes atšķirīga Oblomova versija gaidīs skatītājus arī Jaunajā Rīgas teātrī, kur titullomā varēsim salīdzināt Ģirtu Krūmiņu ar Gundaru Āboliņu.
Tuvākās Oblomow izrādes - 12., 14., 15., 16., 24., 25., 26., 28. februārī, 1., 2. martā plkst. 19. Biļetes un sīkāka informācija http://www.schauspielkoeln.de.