Starptautiskais metu konkurss par pieminekli M. Liepam tika rīkots, sadarbojoties Kultūras ministrijai, Rīgas domei, M. Liepas labdarības fondam, kā arī mecenātu Borisa un Ināras Teterevu fondam, kas ir pieminekļa izveides iniciators un finansētājs.
Ceturtdien, paziņojot konkursa rezultātus, žūrijas komisijas priekšsēdētājs arhitekts Andris Kronbergs skaidroja, ka konkursa iniciatoru augstās prasības - radīt izcilu pieminekli izcilai personībai - darīja sarežģītu iesniegto 15 ideju izvērtēšanu.
Tika pieņemts lēmums pirmās divas prēmijas nepiešķirt nevienam no iesniegtajiem darbiem, ar trešo prēmiju apbalvot tēlnieka Gaita Burvja metu ar devīzi Dzīves deja, veicināšanas balvu piešķirt SIA Sampling arhitektu grupai.
«Konkursa iniciatori un organizatori apsolīja, ka trešās vietas ieguvējs kā relatīvi labākais priekšlikums tiks attīstīts tālāk, lai iedzīvinātu to Rīgas pilsētas telpā,» saka A. Kronbergs.
M. Liepas fonda vadītājs izcilā baletmeistara dēls Andris Liepa, kurš bija konkursa žūrijas konsultants, atzinīgi novērtēja rūpīgo darbu, norādot, ka A. Kronbergs izdarījis visu, lai iesniegto darbu apspriešana izvērstos par īstu notikumu. «Nopietnības līmenis, kādā tika izvērtēti darbi, ir pielīdzināms konkursantu vērtēšanai baleta mākslā,» viņš atzīst un uzsver, ka arī M. Liepa bijis savas jomas profesionālis un saviem bērniem mācījis bezkompromisu pieeju savā profesijā.
Metu konkursa laureāts Gaits Burvis Dienai stāsta, ka, strādājot pie pieminekļa kompozīcijas idejām, viņš pamatīgi pētījis baletdejotāja biogrāfiskos datus, daiļradi, kā arī iepazinies ar pieejamiem videomateriāliem. «Manas idejas pamatā ir siluetu grupa, kas kārtojas, veidojot vienotu kustību - Māra Liepas dzīves deju,» stāsta autors. «Grupā ir ieslēgti izteiksmīgākie dejotāja mirkļi baleta uzvedumos, kas kārtoti hronoloģiski līdz pat kulminācijai - izteiksmīgajam lēcienam izcili izpildītajā Krasa lomā baletā Spartaks.»
Lielākā daļa kompozīcijas, kuras garums sasniegs aptuveni deviņus metrus, tiks veidota no nerūsošā tērauda, kulminācijas figūra būs darināta pulētā bronzā.
Pieminekli paredzēts izveidot līdz M. Liepas dzimšanas dienai, kas ir 27. jūlijā. M. Liepa ir dzimis Rīgā, 20 gadu vecumā viņšpameta Latviju, lai strādātu vispirms Staņislavska, vēlāk Lielajā teātrī, un palika Krievijā uz dzīvi.