Pirms Serbijai, Maķedonijai, Melnkalnei, Bosnijai un Albānijai tika noteikts bezvīzu režīms, patvēruma meklētāju skaits bija krietni zemāks. Vislielākais skaits pieprasījumu nāk tieši no serbiem un maķedoniešiem. Pirms vīzu režīma atcelšanas 2009. gadā patvērumu rietumvalstīs lūdza 9860 šo valstu pilsoņu, bet pērn jau oktobrī patvēruma meklētāju skaits sasniedza 33 530.
Lai gan oficiālā statistika par to klusē, 95% patvēruma meklētāju ir čigāni. Kā vēsta domnīcas Eiropas Stabilitātes iniciatīva pētījums, nabadzīgākie čigāni saskatījuši labumus, ko patvēruma meklētājiem piedāvā rietumvalstis, un steidz izmantot iespēju pāris mēnešu padzīvot izvēlētajā valstī, saņemot finansiālu palīdzību, lai gan zina, ka patvērums tiks atteikts, jo savā dzimtenē viņi netiek nedz vajāti, nedz kā citādi apdraudēti. Laika posmā no 2009. līdz 2011. gadam no 19 650 serbu patvēruma prasītāju Vācijā, Zviedrijā un Luksemburgā tikai 15 saņēma apstiprinošu atbildi.
«Arvien pieaugošā tendence ļaunprātīgi izmantot patvēruma meklētāju sistēmu nav pieņemama,» jau oktobrī uzsvēra Vācijas iekšlietu ministrs Hanss Pēters Frīdrihs, kurš līdz ar Francijas, Beļģijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Zviedrijas kolēģiem aicinājis atcelt bezvīzu režīmu Balkānu valstīm.
Vīzu režīms varētu tikt atjaunots jau šogad, tikmēr Vācija lēmusi rīkoties un samazinājusi patvēruma prasības izskatīšanas laiku līdz desmit dienām. Ievērojami samazināta arī finansiālā palīdzība, ko piešķir prasības izskatīšanas laikā, izraisot vērienīgu patvēruma meklētāju skaita kritumu, vēstīja Serbijas raidsabiedrība B92.