Daži Baltijas augstskolu sadarbības modeļi jau tiekot iedzīvināti, piemēram, ir kopīga doktorantūras skola humanitārajās zinātnēs Latvijas Universitātei (LU), Tallinas Universitātei un Lietuvas Vītauta Dižā universitātei. Tomēr, lai varētu izveidot pilnvērtīgu Baltijas augstskolu sadarbības modeli, ir jāpieņem Augstākās izglītības likums, kas, piemēram, ļautu atzīt kopīgos grādus, norāda LU rektors Mārcis Auziņš.
Viņš pieļauj, ka likuma izmaiņas nenovestu pie sprādzienveidīga efekta līdz šim salīdzinoši pieticīgajā Baltijas valstu augstskolu sadarbībā, tomēr esot jūtams, ka vēlme apvienot spēkus esot liela. Piemēram, jau visdrīzākajā laikā tikšot veidota ciešāka Baltijas vadošo augstskolu «vienība», iespējams, pēc līdzīga principa kā jau tagad Eiropas līmenī eksistējošās universitāšu asociācijas, izriet no M. Auziņa teiktā.
Latvijā jau daudzkārt diskutēts par iespēju veidot spēcīgu zinātnes universitāti, no Igaunijas pārstāvju izteikumiem izriet, ka arī kaimiņvalstī šāds jautājums vismaz pārcilāts, bet tas atduras pret resursiem, jo zinātnes universitātei Rietumu izpratnē Baltijas valstu mērogi ir par mazu. Speciālistu atbildes uz jautājumu, vai nav iespēja šādai zinātnes universitātei tapt Baltijas līmenī, liecina, ka šādam solim gan valstis nav nobriedušas. Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktors Marts Laidmetss norāda, ka vispirms būtu jādomā par cita veida Baltijas valstu sadarbību augstākajā izglītībā. Piemēram, varbūt nevajagot katrā valstī atsevišķi veidot dārgas laboratorijas par Eiropas naudu, iespējams, var izveidot vienu un to izmantot kopīgi.
Pēc M. Laidmetsa domām, vienas kopīgas Latvijas un Igaunijas zinātnes universitātes veidošana «varbūt pat ir iespējama», taču nevajadzētu sākt no šī punkta, jo tas esot sadarbības noslēdzošais punkts. Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks Dienai norāda, ka «tīri teorētiski par to varētu runāt», bet viņš pieļauj, ka izveidotos «diezgan lielas juridiska rakstura problēmas».