Baltijas jūras reģionā dzīvo gandrīz 100 miljonu cilvēku, un tajā ietilpst gan daļa no Eiropas visplaukstošākajiem apgabaliem, gan daļa no vistrūcīgākajiem. It īpaši pašreizējā ekonomikas situācijā obligāts uzdevums ir pārvarēt attīstības atšķirības un pilnībā izmantot reģiona potenciālu. Reģionam jāveic arī vairāki citi neatliekami uzdevumi. Par Baltijas jūras vides pasliktināšanos daudz raksta prese, tomēr ļoti nopietnas bažas raisa arī nestabilie ekonomikas procesi, energotīklu starpsavienojumu trūkums un sliktā transporta pieejamība.
Rīkoties kopā un tagad
Ja tiešām vēlamies tikt galā ar šiem uzdevumiem, mums jāstrādā kopā. Iepriekšējie pūliņi nav nesuši cerētos augļus, jo tos nebija saskaņojušas iestādes un arī prioritātes nebija saskaņotas. Tāpēc 2007.gada decembrī ES Padome pirmoreiz aicināja Eiropas Komisiju izstrādāt visaptverošu Baltijas jūras makroreģiona stratēģiju.
Šis pavērsiens nenozīmē tikai problēmu pārvarēšanu. Reģionam ar labi izglītoto darbaspēku, ar pasaules klases tautsaimniecības nozarēm, kuras balstītas zināšanās, ar lietpratību inovācijā un plašajām, relatīvi nesabojātajām ainavām neapstrīdami ir milzu potenciāls. Tomēr, lai pilnībā izmantotu šos resursus un iespējas, ko pavēris ES vienotais tirgus, bez šaubām, nepieciešama efektīvāka koordinācija.
Līdz šim esam rīkojušies diezgan juceklīgi, tāpēc rīcībai nav bijis īstas un ilgstošas ietekmes. Tāds ir viens no svarīgākajiem secinājumiem, kas izdarīts apspriedē, ko no 2008.gada septembra līdz šāgada februārim rīkoja Komisijas Reģionu politikas ģenerāldirektorāts. Šī apspriede guva milzu interesi - tika sarīkotas divas vērienīgas konferences, tematiskie apaļie galdi un tiešsaistē iegūtas atsauksmes no organizācijām, kas aptvēra gan vietējās un reģionālās iestādes, gan arī vides interesentu grupas. Bija vienprātība, ka vajadzīga pienācīgi koordinēta stratēģija.
Līdzdalība visos krastos
Stratēģija piedāvā jauna veida sadarbību. Tā nodrošinās, ka visas iesaistītās valstis, reģionālās un vietējās iestādes, Baltijas organizācijas, finanšu iestādes un NVO plānos darbības, kuras būs vērstas uz kopīgiem mērķiem, noteiks šo darbību prioritāti un tās īstenos.
Šajā darbā svarīgas partneres ir arī Norvēģija un Krievija. Stratēģijā pirmām kārtām ierosināts sadarbības ārējiem aspektiem izmantot Ziemeļu dimensijas plānu, kopīgu ES, Krievijas, Norvēģijas un Īslandes politiku. Norvēģija ir piedalījusies stratēģijas sagatavošanā, Krievija ir apstiprinājusi, ka ir gatava apmainīties viedokļiem par sadarbību. Tās ir labas ziņas. Mēs stratēģijas ārējo aspektu jomā ceram uz veiksmīgu sadarbību ar visām kaimiņvalstīm.
No vārdiem pie darbiem
Sabiedrība vēlas redzēt darbus, nevis klausīties daiļrunīgos, bet tukšos vārdos. Šī ir praktiska stratēģija, kas ietekmēs ikdienas dzīvi reģionā.
Četriem stratēģijas stūrakmeņiem jāpanāk, lai šī Eiropas daļa: a) būtu vides ziņā ilgtspējīga (piem., notekūdeņu attīrīšana); b) uzplauktu (piem., inovācijas veicināšana mazajos un vidējos uzņēmumos); c) būtu pieejama un pievilcīga (piem., transporta ceļu uzlabošana); d) būtu droša (piem., labāka reaģēšana ārkārtas situācijās).
Stratēģijā ietverts sīki izstrādāts rīcības plāns, kurā ir 15 prioritāras darbības jomas un 80 galvenie projekti. Tie veicinās piesārņojuma samazināšanu jūrā, uzlabos transporta sistēmas un energoapgādes tīklus, veicinās inovāciju mazajos un vidējos uzņēmumos un uzlabos ātro reaģēšanu jūrā un uz zemes.
Stingra atbilde
Baltijas jūrā ir svarīgi kuģošanas ceļi, tikai pārmēru bieži tā kļūst par īstu izgāztuvi. Piesārņojuma apmēri ir nepieņemami, zivju resursi samazinās, nopietni apdraudēta ir bioloģiskā daudzveidība. Centieni panākt, lai mazgāšanas līdzekļos nebūtu fosfātu, visā reģionā ir tikai viena ierosme, kā panākt uzlabojumus.
Kaut arī Baltijas jūra ir stratēģiski svarīgi transporta vārti, liels traucēklis ir tās sliktā sasniedzamība. Ceļotājus neiedvesmo 36 stundu ilgais brauciens vilcienā no Varšavas uz Tallinu. Līdz 2013.gadam abas pilsētas savienos Rail Baltica, kuram plānotais ātrums ir 120 km stundā. Stratēģijas mērķis ar atbalstu Baltijas starpsavienojuma plānam un Zviedrijas-Lietuvas-Latvijas augstsprieguma līniju savienojumam ir arī piesaistīt investīcijas enerģētikas infrastruktūrai.
Arī niecīgā iekšējā konkurence atzīta par trūkumu. Tirgi ir aplam vērsti uz iekšu - statistika liecina, ka uzņēmēji pārsvarā paļaujas uz tirdzniecību ar kaimiņvalstīm. Lai palīdzētu nākotnes uzņēmējiem, koncentrējoties uz reģiona spēcīgo potenciālu, stratēģijā paredzēts izveidot inovācijas un pētniecības fondu. Visbeidzot, pieaugot jūras transporta apjomam (naftas pārvadājumi Baltijas jūrā kopš 2000.gada ir vairāk nekā divkāršojušies), palielinās arī avāriju iespējamība. Lai risinātu šo problēmu, rīcības plānā ierosināts izveidot vienotu jūrniecības uzraudzības sistēmu.
Jauna sadarbība
Baltijas reģions jau saņem vērā ņemamu ES finansējumu. No 2007. līdz 2013.gadam no ES Kohēzijas politikas vien tā apmērs pārsniegs 50 miljardu eiro, ieskaitot 27miljardus pieejamības uzlabošanai, 10 miljardus eiro vides jomai, vairāk nekā sešus miljardus eiro konkurētspējai un gandrīz 700 miljonus drošībai un risku profilaksei. Tomēr šie resursi ir labāk jākoordinē, lai liktu lietā visas iespējas, ko reģions var piedāvāt.
Kaut arī iekšējā sadarbība reģionā nav nekas jauns, jāatceras, ka vieni sasniegumi ved pie nākamajiem, tāpēc stratēģijas mērķis ir panākt kvalitatīvi jaunu sadarbību. Mūsu priekšlikumiem cītīgi seko citās Eiropas daļās. Ja šādu pieeju izdosies veiksmīgi īstenot Baltijas jūras reģionā, arī citos apgabalos, piemēram, Alpos vai, teiksim, Donavas baseinā, to ar labiem panākumiem varētu īstenot.
Secinājums ir, ka varam iegūt daudz: tīru Baltijas jūru, lielāku uzplaukumu reģionā un jauna sadarbības modeļa izstrādi. Lai sasniegtu mūsu mērķus, proti, līdzsvarotāku ekonomikas un sociālo izaugsmi un nākamajām paaudzēm nodrošinātu ilgtspējīgāku vidi, mums jāsadarbojas ilgtermiņā un visiem jāuzņemas pienākumi. Visaptverošā un saskanīgā Baltijas jūras reģiona stratēģija ir pirmais solis šajā ceļā. Lai šo ceļu varētu godam noiet, jānodrošina vairāk labāku darba vietu un ilgtspējīgāka izaugsme. Esmu pārliecināta, ka stratēģijas partneru neparastais entuziasms, ko tie jau apliecinājuši, nesīs bagātīgus augļus.