Lai arī cik paradoksāli tas šķiet, pašlaik Latvijas galvenās priekšrocības ir tās nelielie izmēri un nelielais iedzīvotāju skaits. Mazās valstis ir daudz elastīgāk un operatīvāk vadāmas, tā ir liela to priekšrocība, kas ir īpaši pamanāma nestabilitātes periodos. Tādēļ savu plusu apzināšanās un pareiza stratēģijas izvēle ļauj tām nodrošināt iedzīvotājiem pārtikušu dzīvi, turklāt diezgan īsā laikā.
Pasaulē piemēru netrūkst - Monako, Šveice, Luksemburga, Lihtenšteina, Sanmarīno, Malta; vēl nesen starp tām bija arī Kipra… Ir visnotaļ iespējams atrast nišu pasaules ekonomikā, kas nodrošina normālu dzīvi diviem miljoniem cilvēku. It īpaši, ja valstij ir tādas priekšrocības, kādas ir Latvijai, - ģeogrāfiskais stāvoklis, kas kalpo par tiltu starp ES un NVS, lieliska transporta un tranzīta infrastruktūra, attīstīts finanšu sektors un izglītoti iedzīvotāji.
Pēdējā laikā kļūst acīmredzami, ka valdība apzinās izvēli, kas valstij ir jāizdara, un sper soļus šajā virzienā. Viens no piemēriem ir programma «uzturēšanās atļauja investoriem». Pateicoties tai, divu gadu laikā Latvijai ir izdevies piesaistīt investīcijas gandrīz 250 miljonu eiro apmērā. Turīgi «jaunie latvieši» stimulē rosību ekonomikā daudzos tās sektoros: sākot ar finansēm un būvniecību, līdz pat uzņēmējdarbībai atpūtas, restorānu, tirdzniecības, pakalpojumu u. c. nozarēs. Ir nepārprotami, ka tas veicina jaunu darbvietu radīšanu un vislabākajā veidā ietekmē gan valsts finanses, gan cilvēku dzīvi. Nenovērtējami ir arī jaunie lietišķie sakari un kontakti un pozitīva Latvijas tēla veidošana ar investoru līdzdalību.
Uz šā fona ierosinājumi paaugstināt investoriem ieguldījumu slieksni nekustamajā īpašumā, maigi izsakoties, izskatās dīvaini. Lai noteiktu iebraucējiem tādas prasības, kādas nosaka Vācija vai Šveice, iesākumā būtu labi sasniegt šo valstu līmeni visos citos rādītājos, arī iedzīvotāju ienākumu līmeņa rādītāju.
Cita lieta, kas vieš cerības, ir izmaiņas likumdošanā, kas jau ar nākamo gadu ļaus radīt Latvijā starptautisko holdingu reģistrēšanai labvēlīgu nodokļu režīmu. Tādējādi mūsu valsts var kļūt par reālu konkurentu cienījamām Eiropas nodokļu jurisdikcijām, arī tādām kā Kipra un Malta.
Pie mums ir acīmredzamas tādas priekšrocības kā attīstīta banku un juridiskā nozare, relatīva stabilitāte, kādas pašlaik nav, piemēram, Kiprā, un visbeidzot - ģeogrāfiskais, valodas, mentālais un vēsturiskais tuvums Kipras finanšu struktūru galvenajiem klientiem - krieviem, kazahiem, ukraiņiem. Tikai šīs programmas īstenošana vien nodrošinās darbu plašam cilvēku lokam - juristiem, grāmatvežiem, konsultantiem, sekretāriem -, ļaus finanšu iestādēm iegūt attīstībai papildu finanšu līdzekļus, un tās ir jaunas darbvietas un nodokļi.
Tomēr pat ar pareizu likumu izsludināšanu ir par maz, ir svarīgi tos īstenot un veidot labvēlīgu klimatu, sniegt praktisku valsts atbalstu šīm pārmaiņām, ir nepieciešama sabiedrības izpratne par tām un to pieņemšana. Projekta «plaukstošā Latvijas nākotne» veiksme ir atkarīga no tā, vai mēs arī turpmāk spēsim skaidri un pareizi izvēlēties aktuālos mērķus un prioritātes, atmetot aizspriedumus un stereotipus.
*Rietumu bankas Juridiskās pārvaldes vadītājs