Baltkrievija ir pēdējā valsts Eiropā, kas par sevišķi smagiem noziegumiem vēl piemēro nāvessodu. Pēdējā laika notikumi rāda, ka nāves spriedums parakstīts arī Baltkrievijas centralizētās ekonomikas modelim, kas saskāries ar nepārvaramām grūtībām. Latvijā un citās bijušajās Padomju Savienības daļās vecā modeļa noārdīšana un pāreja uz tirgus ekonomiku notika jau pirms 20 gadiem, bet pie mūsu kaimiņiem baltkrieviem sociālisma elementi saglabājās krietni ilgāk. Par to parūpējās bijušais sovhoza priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašenko, kurš jau kopš 1994. gada pārvalda baltkrievu zemi kā vienu lielu kolhozu.
Lukašenko apbrīnojami veikli izmantoja «burkāna un pātagas» taktiku, jo jebkāda opozīcija tika nesaudzīgi apspiesta, bet ierindas baltkrievam, tāpat kā padomju laikā, bija nodrošināta pieticīga, bet salīdzinoši bezrūpīga dzīve. Vārgās opozīcijas aktīvisti pēc kārtējām nozagtām vēlēšanām pabļaustījās par Lukašenko nekaunību, bet klusējošais vairākums vienkārši samierinājās ar likteni.
Lukašenko piekritēju netrūkst arī Latvijā, jo nereti nācies dzirdēt apbrīnu par Baltkrieviju, kur «visiem ir darbs», saglabāti kolhozi un rūpniecības milzeņi. Taču tagad ir skaidrs, ka arī Baltkrievijas ekonomikas «brīnumam» pienācis gals. Pēc nacionālās valūtas devalvācijas strauji palielinās inflācija, kas šogad varētu sasniegt gandrīz 40%, gaidāms arī bezdarba pieaugums. Tukši veikalu plaukti, rindas pie valūtas maiņas punktiem un robežkontroles pastiprināšana signalizē, ka Lukašenko režīmam kļūst arvien grūtāk nodrošināt tautas pamatvajadzības.
Baltkrievijai nācies ar izstieptu roku vērsties pie Starptautiskā Valūtas fonda un Krievijas, lai aizņemtos dažus miljardus dolāru, kas kādu laiku varētu aizkavēt agoniju. Taču par palīdzību nāksies maksāt dārgu cenu. It sevišķi Krievijai, kas jau sen tiecas pastiprināt ietekmi Baltkrievijā. Viss baltkrievu ekonomikas brīnums bija balstīts uz lētiem Krievijas energoresursiem, ko Maskava piegādāja, lai saglabātu Minsku kā lojālu sabiedroto cīņā pret NATO un ES paplašināšanās ambīcijām. Taču ar laiku Kremlim apnika subsidēt Lukašenko režīmu. Tagad apmaiņā pret palīdzību tiks pieprasīti konkrēti labumi, ienesīgāko baltkrievu uzņēmumu nonākšana Krievijas kapitāla rokās. Piemēram, Krievijas miljardieris Suleimans Kerimovs grasās pārņemt uzņēmumu Belaruskaļij, ko Lukašenko novērtējis kā 30 miljardu dolāru vērtu.
Lukašenko līdz šim spējis pārvarēt visus vājuma brīžus, bet viņa pozīcijas ir trauslākas nekā jebkad agrāk. Viņš draudējis bargi vērsties pret protestiem, tomēr arvien vairāk baltkrievu apzinās, ka pienācis laiks pārmaiņām. Tam jābūt gatavai arī Latvijai, lai vajadzības gadījumā stingri paustu savu nostāju un pieprasītu konflikta risināšanu bez vardarbības.