Diena jau rakstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturējis Citadele bankas nu jau bijušo darbinieku (pēc LETA ziņām, strādājis vienā no Korporatīvo klientu departamenta nodaļām) aizdomās par 50 000 eiro (Ls 35 000) kukuļa pieprasīšanu un tā daļas pieņemšanu no kāda uzņēmēja. Kukulis prasīts, lai samazinātu uzņēmumu kredītlīgumos iekļautās komisijas maksas un nodrošinātu labvēlīgus turpmākās sadarbības nosacījumus no bankas puses. Banku pārstāvji norāda, ka šāds gadījums ir vienīgais un tas pēc būtības ir nepamatots.
Banku iekšējās riska vadības procedūras vai pat atsevišķos gadījumos korupcijas novēršanas plāni ir izstrādāti, pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem, un atšķiras tikai samērā nenozīmīgos ar bankas iekšējo politiku saistītos jautājumos. «Līdz kredītkomitejas galalēmumam ir jāsaņem tā apstiprinājums no dažādām nodaļām. Ja runa ir par ļoti lielām summām, atsevišķās bankās to apstiprina pat bankas valde,» stāsta B. Melnace. FKTK, veicot kredītiestāžu uzraudzību, uzrauga iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, taču tā biroja vadītāja Anna Dravniece vērš uzmanību, ka lēmumu pieņemšanas process un darbinieku individuālie limiti bankās ir atšķirīgi un atkarīgi no konkrētu darījumu riska līmeņa. «Kredītiestādēs lēmumus par būtiskiem darījumiem nepieņem vienpersoniski, darbiniekiem tiek piešķirtas tiesības individuāli lemt vienīgi par nelieliem darījumiem, saka A. Dravniece.
B. Melnace uzsver - ja korupcijā pieķertais cilvēks bankas klientam arī ko solīja, viņš ir melojis, jo sistēma vienam cilvēkam pilnvaras lemt par tādiem jautājumiem nepieļauj. Tādējādi korupcijas gadījumi iespējami, vienīgi izmantojot klientu nezināšanu par lēmumu pieņemšanas procedūru. Viņa uzskata, ka papildus nekādi pārbaudes mehānismi gan neesot jāievieš, jo FKTK noteikumi strādājot: «Kad būs beigts kriminālprocess un zināms kas vairāk, šo situāciju droši vien izanalizēsim, bet Latvijā strādājošu banku klientiem nav jābaidās no kukuļu prasīšanas.» Tam piekrīt arī Dienas aptaujāto SEB, UniCredit, Hipotēku un zemes, kā arī Citadeles banku pārstāvji, kuri norāda, ka dažādu veidu lēmumi tiek izskatīti, iesaistot vairākus cilvēkus, lielākoties sadalot atbildību par lēmumu sastādīšanu un pieņemšanu, padarot korupciju bezjēdzīgu. «Lēmumus par būtiskiem aizdevuma līguma nosacījumiem pieņem dažāda līmeņa bankas kredītkomitejas, kurās dalībnieku skaits ir vismaz trīs,» stāsta Hipotēku bankas pārstāve Sandra Eglīte. Arī SEB bankas pārstāve Agnese Strazda skaidro, ka vienpersoniska lēmuma pieņemšana, piemēram, hipotekārā kredīta vai investīciju kredīta piešķiršanai, bankā nenotiek.