Pagaidām ir pāragri runāt, kas tieši mainītos ES funkcionēšanas sistēmā, ja tā kļūtu par federāciju, atzīst eksperti. Barrozu tikai nācis klajā ar vīziju, nevis pasākumu plānu vai dokumentu, kas ļautu skaidrāk saprast šīs ieceres sekas, teorētiski tiek pieļauts, ka ES dalībvalstu pārraudzībai varētu veidot atsevišķu institūciju.
Trešdien, uzstājoties Eiropas Parlamenta plenārsēdē ar ikgadējo uzrunu par stāvokli ES, Ž. M. Barrozu uzsvēra, ka dalībvalstīm nepieciešams apzināties - katra atsevišķi tās nevarēs atrisināt problēmas, kā iespēju viņš iezīmēja vīziju par ciešu ekonomisko savienību, kuras pamatā ir politiskā savienība - nacionālu valstu federācija.
«Tas, ko pateica Barrozu, publiskajā telpā tiek uztverts pārspīlēti,» saka EP deputāte Sandra Kalniete un norāda, ka ideja par federatīvu valstu apvienību nāk no tiem tālajiem gadiem, kad tika izveidota Eiropas Tērauda un ogļu kopiena, jau tad Žans Monē, viens no ES idejiskajiem tēviem, runājis par arvien ciešāku savienību. S. Kalniete arī norāda - EK ir tikai likumdošanas iniciatora tiesības, un Ž. M. Barrozu ir izteicis savu viedokli, kā būtu pareizāk attīstīties ES, taču praktiski šādu lēmumu var pieņemt tikai ar jaunu līgumu, par ko vienojušās dalībvalstu valdības, turklāt tas jāratificē arī EP. «Nebūs tā, ka federācijā visu izlems Briselē, bet būs viena institūcija, kam dalībvalstis deleģētu savas funkcijas, un tas nav iespējams bez to piekrišanas,» saka S. Kalniete.
Eiroparlamentārietis Alfrēds Rubiks gan EK prezidenta uzrunu skaidro, ka būtībā pateikts - akcenti ir jāpārceļ, un nacionālajām valstīm kā tādām ES sistēmā vietas vairs nebūšot. Viņš piebilst - ja to gribēs lielās ekonomikas, šāda federācija tiks izveidota. A. Rubiks jau saredz pirmās federalizācijas pazīmes - viens no Barrozu ieteikumiem bijis veidot pārnacionālus sarakstus nākamajām EP vēlēšanām, turklāt politiskajām partijām būtu jāizvirza savi kandidāti EK prezidenta amatam. «Tas ir mēģinājums saglābt situāciju Eiropā, kur iestājušies centrbēdzes spēki, katra valsts mēģina vairāk no ES saņemt un mazāk iemaksāt, un ilgi šāda saimniekošana turpināties nevarēs,» teic A. Rubiks.
Savukārt EP deputāts Roberts Zīle ideju par ES kā federāciju vērtē kā apšaubāmu. «Neviens vārds netiek minēts par federālo budžetu. Piemēram, ASV no federālā budžeta, kas ir aptuveni 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tiek segtas pensijas, veselības aprūpe, militārie izdevumi un izglītība, savukārt ES kopējais budžets ir tikai 1% no kopējā IKP,» salīdzina R. Zīle. Viņš norāda - ja ES kļūst par federāciju, vai tā ir gatava būtiski palielināt federālo budžetu, ņemot vērā, ka šobrīd nav iespējams vienoties pat par esošo nelielo daļu.
«Barrozu izmeta izaicinājumu, provokāciju, urā, atslēgas vārds ir «attīstība» - signāls, ka ES jāturpina mainīties, lai atrisinātu fiskālās un ekonomiskās problēmas,» teic Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš (Vienotība). Viņš gan uzsver - būtu kļūda salīdzināt šo ideju ar ASV pastāvošo federatīvo sistēmu, jo tā radusies ar citiem priekšnoteikumiem. Viņš arī atzīst - pagaidām ir pāragri spriest, kādas iespējas paver federācija, Saeimas ES lietu komisija un Ārlietu komisija vienojušās, ka tuvāko nedēļu laikā tiks sasaukta sēde, kurā aicinās ekspertus, lai tie vismaz teorētiski izstāstītu, ko šādas federācijas plāni nozīmē.
Politoloģe Žaneta Ozoliņa norāda - ES ir divi politiskie virzieni, no kuriem viens ir orientēts uz starpvaldību pieeju, kad lēmumus pieņem nacionālas valstis, otrs - piedāvā ciešāk integrētu Eiropu ar federatīvu valstu apvienību kā nākotnes vīziju. «Šobrīd ir apšaubāmi, ka valstis varētu vienoties par federāciju, jo ES novājinājusi ekonomiskā un fiskālā krīze, turklāt tās nespēj pieņemt kopīgus lēmumus,» spriež Ž. Ozoliņa.
Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds domā, ka absolūta ES federācija patlaban nav iespējama, jo starp valstīm ir pārāk lielas atšķirības, taču zemākajos līmeņos, kā fiskālā vai ekonomiskā politika, virzība uz federāciju jau notiekot. «Vai šis ir īstais brīdis runāt par federāciju, šaubos, jo šis, īpaši krīzes laikā, ir gana nepopulārs piedāvājums,» uzskata A. Sprūds.