EK prezidents Žozē Manuels Barrozu skaidroja, ka eirozonai nepieciešams atsevišķs budžets un eiroobligācijas, lai paātrinātu strukturālās reformas un stiprinātu bloku. «Eirozonai jāļauj integrēties ātrāk un ciešāk nekā visai ES,» Ž. M. Barrozu citēja Reuters. Politiķis uzsvēra, ka ciešāka integrācija nepieciešama, lai nākotnē nodrošinātu eirozonas stabilitāti.
EK plāns atdzīvinājis ideju par vienotajām eiroobligācijām, ko jau agrāk noraidījusi Vācija. Arī šoreiz Berlīne asi iebildusi, taču bez Eiropas ekonomikas smagsvara atbalsta plāna ieviešana ir apdraudēta. «Eiroobligācijas nav pieņemamas Vācijas valdībai,» ārlietu ministru Gvido Vestervelli citē Deutsche Welle. «No dažiem tādā gadījumā tiktu prasīts pārāk daudz un tiktu apdraudēta citu gatavība reformām.» Vācija uzstāj, ka tas pārkāptu vairākus ES līgumu nosacījumus. Vācija, Austrija, Nīderlande un dažas citas eirozonas valstis vēlas izvairīties no līdzekļu pārskaitīšanas ekonomisku problēmu māktajām bloka valstīm, vēstīja BBC.
Daļa ekspertu norādījuši, ka divu ātrumu Eiropa draudētu ar izolāciju ES dalībvalstīm, kas neietilpst eirozonā. Par to noraizējušās vairākas blokā neietilpstošās valstis.