Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas skolēni pagājušajā nedēļā jau tikuši «iesildīti» jaunajiem noteikumiem - katrā stundā skolotājas pierakstījušas _sebotājus_ - tos, kas kavē mācību stundas sākumu. 12. klases skolēni atzīst, ka šī akcija likusi viņiem sasparoties, tomēr jaunie noteikumi kopumā viņu dzīvē lielas pārmaiņas neieviesīšot. «Es īpaši nesaprotu to likumu, jo vidusskola principā nav obligāta. Tā ir tikai mana atbildība, kā es mācos,» saka 12. klases skolniece Anete.
Jāzvana vecākiem
«Skolai ir jāzvana vecākiem, ja iepriekš nav pateikts, ka kaut kādu iemeslu dēļ nebūs skolā. Ja ir vairāk nekā divdesmit neattaisnotu stundu, tas «aiziet» uz policiju un laikam ir arī soda naudas,» skolotāju teikto par jaunajiem noteikumiem atstāsta 12. klases skolniece Marta. Viņa saka, ka tie krasi neatšķiras no jau iepriekš pastāvējušajiem iekšējās kārtības noteikumiem. Atšķirība esot tajā, ka līdz šim par kavējuma iemesliem bija jāziņo trīs dienas pēc ierašanās skolās. Lielas nepatikšanas bija gaidāmas tad, ja neattaisnoto stundu skaits bija lielāks par trīsdesmit tagadējo divdesmit vietā. «Kuram kādreiz neiznāk nokavēt vai neatnāk,» atbild Marta, vaicāta, vai arī viņai gadās neierasties uz kādu stundu. Tomēr uz viņu jaunie noteikumi lielu iespaidu neatstās. Vairāk satraukušies ir tie, kas sākuši patstāvīgu dzīvi un dzīvo bez vecākiem. Šie skolēni esot norūpējušies, kā laikus dabūt zīmes no vecākiem, kas varbūt dzīvo ārpus Rīgas.
Efekts jūtams
Lai gan izvaicātie 12. klases skolēni visi kā viens apgalvo, ka viņu skolā pedagogiem nav jācīnās ar bastošanu, tomēr pagājušās nedēļas akcija ar sebotāju cītīgo pierakstīšanu pirmajās stundās ierasto divdesmit skolēnu vietā esot ļāvusi redzēt visus trīsdesmit. «Īstenībā tas man ir daudz devis, jo ir daudz lielāks stress, kad dodies uz skolu, jo nedrīksti nokavēt, citādi būs jāskaidrojas ar skolotājiem. Kad uzzināju, ka būs tāds likums, sāku nākt agrāk un nenokavēju sākumu. Visu pagājušo nedēļu biju laikā,» atzīst Tīna, kurai ierašanās uz pirmo stundu laikus neesot vieglākais uzdevums. «Pirmajās stundās varēja ieraudzīt daudz jaunu seju,» joko Pēteris. Skolā esot klīdušas baumas, ka pirmo stundu kavētājus policija sodīšot ar naudas sodu. Tā kā daudzi nav zinājuši, ka pirmdien kavēšana vairs netika iegrāmatoti, tad ierašanās laikus turpinājusies vēl šīs nedēļas sākumā.
Slēpjas kafejnīcā
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas skolēni stāsta, ka stundas bastojot vien gadījumos, kad nav sagatavojušies vai arī aizmirsuši kādas stundai nepieciešamas lietas - klades vai darba burtnīcas. Ja tas notiek laikā līdz garā starpbrīža sākumam pēc ceturtās stundas, visbiežāk par «slēpni» no skolotājiem izmantojot kafejnīcu. Tomēr tā neesot droša vieta, jo varot «uzskriet virsū» direktoram. Kad direktors dodas kafijas pauzē, vienmēr izvaicājot, ko skolēni kafejnīcā dara stundu laikā. Dienasgrāmatas ar stundu sarakstu gan neprasot, direktoram pietiekot ar mutisku apliecinājumu. «Rūdītie» bastotāji, kuru skolā esot maz, kā labāko aizlaišanās brīdi izmantojot garo starpbrīdi, kad skolas dežurants pēc rakstiskas vecāku atļaujas uzrādīšanas ļauj iziet pa skolas durvīm. Uz viņiem jaunie noteikumi arī attiekšoties visdrīzāk, uzskata 12. klases skolēni.
Dāvis apgalvo, ka viņam problēmas ar kavēšanu nav bijušas nekad, tāpēc 12. klases skolēns jo īpaši atbalsta jaunos noteikumus. «Mūsu skolā ir tāds noteikums, ka nedrīkst pārrakstīt kontroldarbus. Daudzi nespēj sagatavoties un izdomā, ka labāk gribētu nobastot. Nobastojot un pēc tam atnākot uz skolu, viņi dabū atbildes. Tad viņi šo darbu var nokārtot labāk,» par līdz šim negodīgo shēmu, ko jaunie noteikumi varētu izskaust, stāsta Dāvis.
Jauno Ministru kabineta noteikumu mērķis ir valstī noteikt vienotu kārtību, kādā izglītības iestāde informē bērna vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja bez attaisnojoša iemesla netiek apmeklēta skola. Ja skolēns bez iemesla nav apmeklējis vairāk par 20 stundām, darbā iesaista sociālo dienestu, nepieciešamības gadījumā informēs arī policiju, Bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, citas institūcijas.