No premjera atkāpušies arī līdz šim lojālie reģionu vadītāji, kritizējot valdības izstrādāto programmu, raksta The Daily Telegraph. Lombardijas reģiona galva Roberto Formidžoni ieceri nodēvējis par neilgtspējīgu, Veneto vadītājs Luka Dzaija to sauc par kļūdu, kamēr Romas mērs Džanni Alemanno uzsver, ka plānotās valdības ieceres ir klaji nepieņemamas.
Premjeru nežēlo arī Itālijas laikraksti. La Stampa piesauc kārtējo naglu skandālu vājinātā premjera politiskās karjeras zārkā. Īpaši asu nosodījumu plānotajam «solidaritātes nodoklim», kas tiks piemērots tiem, kuru gada ienākumi pārsniedz 90 tūkstošu eiro robežu, pauž S. Berluskoni brālim piederošais Il Giornale. Izdevums aizrāda, ka S. Berluskoni smagāko triecienu uzvēlis pats savam elektorātam.
Valdības iecere, kas vēl jāapstiprina parlamentam, paredz vienkāršot pašvaldību varas struktūru, apturot ap 35 vietējo padomju darbību un par aptuveni 50 tūkstošiem samazinot valstī ievēlēto amatpersonu skaitu. Tāpat paredzēts pārcelt ar reliģiskiem svētkiem nesaistītās valsts brīvdienas uz svētdienu un paaugstināt privātajā sektorā strādājošo sieviešu pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem.
Itālija šādā veidā cenšas izpildīt Eiropas Centrālās bankas prasības (ECB), apmaiņā gaidot glābiņu no ieslīgšanas dziļā parādu krīzē. Valdības plāns jau saņēmis ECB un Eiropas Padomes priekšsēdētāja Hermana van Rompeja atbalstu, kurš to nodēvējis par būtisku lēmumu visas eirozonas stabilitātei.
Taču daudzi eksperti bažījas, ka vērienīgie taupības plāni apturēs jau tā gauso itāļu ekonomikas izaugsmi. «Nodokļu paaugstinājums noteikti nepalīdzēs ekonomikai, kas jau atrodas stagnācijā,» aģentūrai Reuters norādījis IHS Global Insight ekonomists Rejs Badjāni. Investīciju bankas Barclays Capital analītiķi pazeminājuši 2012. gada Itālijas izaugsmes prognozes līdz 0,7%, kas ir teju puse no valdības aplēsēm 1,3% apmērā.