Bērni karo

Jebkuram vecākam gribas, lai attiecības viņa bērnu starpā būtu tādas, kā apraksta grāmatās. Taču realitāte ne vienmēr ir tik rožaina, tas redzams arī Inetas gadījumā. Sāncensība bērnu starpā pastāv jau no mazotnes. Tas savukārt bieži izsauc dažādas ķildas savā starpā un izjauc mieru ģimenē. Strīdēšanās un greizsirdība brāļu un māsu starpā pastāv jau kopš senseniem laikiem, būtībā no brīža, kad sabiedrībā sāka veidoties ģimenes vienība. Angļu bērnu žurnāls Junior, superaukle Džo Frosta, portāls parenting.com - visi nepārprotami uzsver, ka šī sāncensība rodas, bērniem cīnoties par vecāku mīlestību un uzmanību, vienalga, vai kautiņš notiek par kādu rotaļlietu vai to, kurš pirmais dabūs kūkas gabalu. Tomēr nevajadzētu nokārt galvu, jo ir iespējams veidot veselīgas attiecības atvašu starpā. Jāatceras, ka katram cilvēkam ir sava personība, un mums kā pieaugušajiem ir jānovērtē, kā vislabāk palīdzēt bērniem risināt problemātiskas situācijas. Nekādā gadījumā bērnus savā starpā nedrīkst salīdzināt, jo katrs ir individuāls, jāpiemēro tādi noteikumi un mērķi, lai tie būtu piemēroti attiecīgajam vecumam. Nav jāizvairās no bērnu dusmām, bet drīzāk ir jāpalīdz izteikties, noskaidrojot iemeslus emocionālajiem izlēcieniem. Ir svarīgi iemācīt risināt strīdus pašiem savā starpā - novērtēt, izvēlēties kompromisu un sarunāties. Mums būtu jāiesaistās tikai tad, ja draud iespēja savainoties un var tik lietots spēks. Tad bērni ir jāizšķir, līdz tie ir nomierinājušies. Vislabāk ir uzklausīt abas puses, neizrādot, ka piekrītat vienam vai otram, jo bērniem svarīgākais ir fakts, ka viņus dzirdat, dzirdat to, ko viņi vēlas pateikt. Pavadot laiku ar katru bērnu atsevišķi, mēs viņiem dosim pietiekami daudz individuālas uzmanības, kas savukārt ilgtermiņā palīdzēs tikt galā ar ķildām.