Sāk ar iekrājumiem
Biedrības Sniega suņi dibinātājas Ivetas Preisas-Imakas bizness beidzot izkustējies no nulles punkta. Uzņēmēja kopā ar partneri Ogrē nodibinājusi uzņēmumu Tīrās ķepas un blakus vietējai veterinārajai klīnikai iznomājusi telpas, ko tagad remontē. «Sākumā piedāvāšu suņu mazgāšanu, pēc tam arī frizētavu - kad būšu atradusi profesionālu dzīvnieku frizieri. Ideja vienkārša - saimnieks atved suni un atstāj, mēs to ar speciāliem šampūniem nomazgājam un izžāvējam. Suns tīrs un smaržīgs.» Pakalpojums maksās ap Ls 20, un darbu plānots sākt augusta sākumā. Šāds solis sperts, jo atrast zemes gabalu lielajam suņu centram līdz šim nav izdevies, bet bez nomas līguma, kas turklāt būtu ierakstīts zemesgrāmatā un iznomāts uz vismaz desmit gadiem, finansējumu atrast ir grūti. «Šo pirmo soli finansējam no saviem iekrājumiem, tas jādara, lai lietas nestāv uz vietas. Nauda ir vajadzīga telpu remontam. Līmējam tapetes, krāsojam un velkam caurules suņu vannai,» Iveta stāsta.
Palīdz draugi un radi
Līgas Auziņas apdrukāto legingu biznesa pamatkapitālu sagādāja draugi, radi un paziņas. «Biznesa sākšanai aizņēmos aptuveni Ls 500. Naudu vajadzēja audumiem, krāsām un apdrukas sietiem, arī reklāmas bukletu un kartīšu papīram. Draugi sniedza atbalstu arī ar savu darbu - palīdzēja izveidot ornamentu un reklāmas materiālu grafisko dizainu, dāvāja savas zināšanas, apgūstot apdrukas tehnoloģiju.» Visus parādus Līga vēl nav paspējusi atdot, tomēr rēķina, ka līdz gada beigām ar parādsaistībām varētu tikt galā. «Man ir prieks, ka man tuvie cilvēki noticēja šai biznesa idejai un sniedza atbalstu brīdī, kad tas bija tik ļoti nepieciešams,» atklāj Līga.
Tīmeklis un konkursi
«Mana biznesa finansējumu veido privāto investoru kapitāls,» smejas Kristiāns Līcis. Pirmos 500 latus, lai sāktu biznesu, viņš sakrāja, bet vēl Ls 200 aizņēmās no vecākiem, lai nopirktu LED balonu detaļas. «Mazliet virs Ls 200 tika iztērēts velosignalizācijas atslēgas prototipa izveidē, pārējo, šķiet, vienkārši apēdām,» atklāj uzņēmējs. Viņš stāsta, ka vispirms cenšas pārdot produktu un tikai pēc tam to sākt ražot. Tieši tā pašlaik tiek tirgoti krāsainie LED baloni un vietnē indiegogo.org vākts finansējums elektronisko kaķu rotaļlietu MeMouse ražošanai. Interesenti vispirms samaksās par kāroto pelīti un, ja tiks savākta sērijveida ražošanai nepieciešamā summa, pēc akcijas beigām saņems savu preci. Ja kaut kas noies greizi, nauda tiks atdota atpakaļ. Atdot uzņēmuma radīšanai palienētos līdzekļus Kristiāns plāno tuvākos pāris mēnešos: «Bizness ar baloniem ir aizgājis, turklāt tikko vinnējām LU izsludinātā ideju konkursā un saņemsim Ls 2000 finansējumu iekārtu iegādei kādam jaunam projektam, par kuru pastāstīšu citreiz.»
Investīcija transportā
Pārējie Dienas starta dalībnieki finansējumu meklējuši Hipotēku bankas jauno uzņēmēju atbalsta programmā. Tiesa gan - arī viņu projekti ir krietni nopietnāki. Klaviermeistaram Aivaram Tomiņam nauda bija nepieciešama ar kravas liftu aprīkota busiņa iegādei un lai papildinātu instrumentu krājumus. Uzņēmējs rēķināja, ka izdevīgāk lietotu busiņu un pacēlāju pirkt atsevišķi. «Paņēmu pasažieru busu, kuram izņēmu aizmugures sēdekļus, un iebūvēju liftu, kas paredzēts ratiņkrēsla iecelšanai. Mazliet piestrādājot pie konstrukcijas, ar to var lieliski cilāt klavieres. Pasažieru busos ir lielāks komforts, tie ir mazāk nobraukti, te ir divas krāsniņas un kondicionieri, kas ir svarīgi, jo mašīnu izmantoju kā pārvietojamu darbnīcu. Krietnu naudas summu esmu ietaupījis uz degvielas rēķina vien!»
Lielie ieguldījumi
Andris Lazdāns savu 10% līdzfinansējumu Hipotēku bankas aizdevumam bija iekrājis pats. Krāsošanas darbnīca ir dārgs prieks, un bez lielām investīcijām šādu projektu nav iespējams realizēt. «Ir iepirktas labas profesionālās iekārtas, lielāko daļu finansēja banka. Tāpat bija arī savas rezerves, kas palīdzēja sākt,» Andris stāsta.
Visus savus iekrājumus biznesā ieguldījis arī Valtera restorāna īpašnieks Valters Zirdziņš. «Lielākā daļa ir Hipotēku bankas finansējums, pārējo kaut kā salikām kopā paši. Palīdzēja draugi, paziņas, mēbeles galdnieks taisīja uz parāda, gada laikā ar viņu būšu norēķinājies. Daudz ko sadabūju, pateicoties barterim. Man galvenais ir, lai parāda atmaksas ikmēneša summa netraucētu uzņēmuma darbībai. Naudas pietika visam, bet, ja līdzekļu būtu vairāk, iespējams, rīkotos ar plašāku vērienu - varbūt būtu lielāka virtuve vai glaunāka terase.»
Nauda ražotnei
Pamatīgas investīcijas prasa arī eļļas ražotne. Spiešanas iekārta maksā samērā maz, bet ēkas celtniecībai gan ir nepieciešami palieli līdzekļi. Tāpat Reiņa Baloža uzņēmumam bija vajadzīgs mikroautobuss. Lielāko daļu finansējuma uzņēmējs ieguva, iesniedzot biznesa plānu Hipotēku bankas Altum programmā, pašlaik apgūti Ls 16 000. «Buss izmaksāja Ls 6000, spiede - Ls 3600, filtrējamā iekārta - Ls 700, vēl kāds tūkstotis jārēķina par papīru kārtošanu - uzņēmuma dibināšana, iestāžu atļaujas, spiestuves projekts. Visur, kur vien ej, jāmaksā,» saka Reinis un lēš, ka pati spiestuves ēka izmaksās ap Ls 14 000. «Tas ir ar apdari, bet bez apkures sistēmas. Apkuri nāksies vilkt pa saviem līdzekļiem.»