Juris Zvirgzdiņš
Zēniem jāpiedāvā tādas grāmatas, kas viņus interesētu. Protams, tādas ir arī jāraksta. Zēni vienmēr ir lasījuši mazāk, viņu intereses ir krietni specifiskākas nekā meitenēm. Meitenes visā pasaulē, īpaši vāciski runājošajās zemēs, lasa grāmatas par divām tēmām - kā kļūt par balerīnu un kā piespiest vecākus, lai viņai nopērk poniju. Zēniem domātu grāmatu Latvijā īpaši nav. Trūkst tādu lietu kā vesternu amerikāņu literatūrā, Latvijā literatūra vienmēr bijusi nabadzīga ar kriminālromāniem bērniem. Mums nav tādu autoru, kā, piemēram, vāciešiem Ē. Kestners. Mums nav izkopts komiksu žanrs, kas būtu aizraujoša piedzīvojumu literatūra atvieglotā valodā.
Sandis Kristars Dūšelis
psihologs
Viens no izskaidrojumiem, kāpēc zēni mazāk lasa grāmatas, ir tāds, ka viņu pasaules izziņa ir virzīta uz darbību - praktiskām aktivitātēm. Grāmatas vairāk stimulē emocijas, iztēli - tās kvalitātes, kas bieži vien vairāk piemīt meitenēm. Viņas lasot gūst iekšējus pārdzīvojumus un līdzpārdzīvojumus, rosina iztēli, un ar to ir pietiekami. Runājot par bērnu lasīšanas paradumiem kopumā, veids, kādā viņi uzņem informāciju šodien, ir ļoti mainījies. Reklāmās un citās mārketinga akcijās lieto bērnus un jauniešus stimulējošus uzmanības piesaistīšanas veidus, informāciju pasniedz koncentrētos klipos ar ļoti ilustratīviem zīmējumiem. Uz šī fona grāmata vai runājošs skolotājs ir pārāk vājš stimuls.
Viedokļus apkopoja Lana Strode