Jānis Jarāns,
Ir jādzīvo šodienai! Man nebūs pensijas, jo jau 20 gadu neesmu oficiālā darbā. Esmu pats sev saimnieks. Kredītu arī nav, villas neceļu, arī jahtas nebūs, bet to jau tur, augšā, līdzi nepaņemšu. Tur no manis prasīs ko citu. Tāpēc daudz ceļoju, vienkārši baudu dzīvi. Man ir ko pārdomāt. Bērnus esmu izaudzinājis, ceru, ka ūdens glāzi man pasniegs. Iespaidi būs mans galvenais kapitāls vecumdienām.
Natālija Jansone
Modes māksliniece
Kad biju jaunāka, jokoju: vecumdienās būšu bagāta kundze, apkārt sēdēs 101 radinieks, un es ilgi domāšu, kam atstāt mantojumu (smejas). Bet tas ir sens joks. Tagad sevi vecumā redzu kā veselīgu kundzi, kura pareizi ēd, nodarbojas ar jogu, izskatās daudz jaunāka par saviem gadiem. Noteikti skriešu dažādās darīšanās līdz pēdējam elpas vilcienam. Nodarbošos ar labdarību. Vecumdienās gribētos ne tikai saņemt, bet arī būt noderīgai, kaut ko dot pasaulei.
Māris Šveiduks
Kultūrists
Man ir savs uzņēmums, kur jaunību palīdz uzturēt darbs ar jauniem cilvēkiem. Turpināšu iesākto, jo no valsts neko negaidu. Ceru, ka arī pēc gadiem manī nenodzisīs kāre uz piedzīvojumiem, jo vecums ir gara un dvēseles stāvoklis, cipariem nav nozīmes. Mans moto: kamēr tu kusties, tikmēr esi dzīvs.