E. E. Ideāli.
G. B. Ja mēs pasakām, ka vajag rekomendācijas, tas nozīmē, ka partijas izlasīs un domās - ā, es dabūšu. Tas iedod sabiedrībai iespēju piezvanīt un paprasīt - ar ko viņš ir labāks?
M. A. Ja viņu ir rekomendējuši cilvēki, kurus es cienu un kuriem es uzticos, tad kaut kas ir.
J. H.-U. Tas [iespēja sniegt rekomendāciju par kādu] nevarētu attiekties uz deputātiem.
N. I. Būtībā tā ir pilnīgi normāla prakse arī visos Eiropas Savienības projektos, ka tevi kāds rekomendē.
G. B. Cik - viens vai divi [rekomendētāji]?
M. A. Trīs.
G. B. Pēc tā, kas ir tavs rekomendētājs, mēs spriedīsim, kas tu esi.
A. F. No klasiskās demokrātijas viedokļa tur ir ļoti liela un nepatīkama elitisma piegarša. Piemēram, vienu rekomendēs kāds sabiedrībā ļoti pazīstams cilvēks, citu - kāds nezināms Jānis Bērziņš.
J. H.-U. Bet atbildība ir arī no rekomendētāja puses.