Bez nosaukuma

Saskaņas centra pamatuzdevums ir iekļūšana valdošajā koalīcijā. Gan pēc programmas, gan līdera izteikumiem SC varētu pārstāvēt centriski kreisu programmu un orientēties uz sociālajām problēmām. Nestādos priekšā, kā viņi varētu veidot koalīciju ar centriski labējām partijām. Vairāki politiskie spēki ir pieļāvuši šādu koalīciju. Ja Vienotība kā dominējošais spēks runā par ekonomiku, tad no SC varētu gaidīt mēģinājumus izpildvarā ieviest sociālo komponenti.
Ir savdabīgi atlikt jautājumu par etniskajām lietām, jo, izņemot to no dienas kārtības, tas nozīmētu arī atteikšanos no tēmas monitorēšanas. Redzam, ka tas šo jautājumu ir iekustinājis, jo līdzīgi runā arī Edmunds Sprūdžs [ZRP premjera kandidāts], kurš rosina izņemt integrācijas jautājumu no darba kārtības.
Ja viņi būs koalīcijā, varētu būt problemātiski tas, kā viņi skatīsies uz nākamo budžetu. Tas varētu būt piedāvājums ar riska devām. Domāju, ka SC ar sajūsmu uztvertu jebkuras sadarbības iespējas ar Krieviju.

SC nav skaidri sociālie jautājumi, tie nav pamatīgi izklāstīti. Programmas mērķi ir populistiski un neatšķiras no citu partiju piedāvājuma. SC sola, ka, nākot valdībā, izdotos uzlabot ekonomiskās attiecības ar Krieviju un palielināt investīciju līmeni no Krievijas. Tātad nevis palielināt Rietumu ietekmi, bet palielināt ietekmi no Austrumiem. Saistības ar Starptautisko Valūtas fondu nav partijisks jautājums un atkarīgs no visas valdības, nevis partijas. Ja SC būs valdībā, tā būs spiesta ievērot visus iepriekšējos nosacījumus, ko uzstādījuši starptautiskie aizdevēji.
SC ir savs elektorāts, kas ir ļoti etnisks. Šie vēlētāji galvenokārt balsos par jautājumiem, kas skar skolas, valodu un šķeļ sabiedrību. Starp atbalstītājiem līdz šim bijuši arī radikāli grupējumi. SC šobrīd cenšas ieturēt liberālāku pozīciju politiskajos jautājumos un mēģina neatgrūst arī latviešus. Viņi mēģina laipot starp radikālu pieprasījumu un kompromisiem. Radikālos grupējumus tas varētu atbaidīt un tāpēc tie aizies pie PCTVL, kas varētu atgriezties Saeimā, atņemot balsis SC, kas ir piekāpīgāks valodas un izglītības jautājumos.

Runāt par valsts budžeta izdevumu palielināšanu var, sākot no 2013. gada - tad tam būtu kaut kāds ekonomisks pamats un varētu būt noslēgta aizdevēju programma. Ja runājam par 2012. gadu, ir jābūt ļoti optimistiskam, lai runātu par izdevumu palielināšanu. Tiesa gan, nedomāju, ka būs vajadzīga arī liela konsolidācija. Šobrīd ir notikušas neticamas lietas, kad Latvija var tirgos aizņemties lētāk nekā Itālija un Spānija. Tomēr neredzu telpu aktīvai izaugsmes politikai. Jāņem vērā, ka vienošanās izpilde nav tikai Latvijas iekšēja lieta.

Aptaujāja Anete Ugaine