Andris Siliņš, Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētājs
Atbalstu 3., 4. un 7. punktu. Motivācija un mērķi formulēti pārlieku plaši. Tiem jābūt orientētiem uz sabiedrību vai tās daļu, izslēdzot personīgu labklājību vai sponsora jautājumu risināšanu. Ņemot vērā, ka esam ES valsts, politiķim perfekti jāzina vismaz valsts un kāda no ES valodām.
Es piedāvātu papildu punktu Atbildība. Apspriežams būtu jautājums par politiķa politisko izglītību, lai politiķis būtu gatavs sabiedrībai izskaidrot savas partijas politisko orientāciju (kreisa, labēja, konservatīva utt.).
Iveta Kažoka, Providus politikas pētniece
Idejas autori un sākotnējie diskusijas dalībnieki vēlas visai sarežģītu problēmu atrisināt pārāk vienkāršoti. Pirmkārt, visiem politiķiem nevar piemērot vienu mērauklu - vajadzīgās kvalitātes atšķirsies, piemēram, politiķim, kas strādā kā deputāts, ministrs vai kā padomnieks ministra birojā. Otrkārt, manuprāt, ne jau formālie kritēriji un ne vienmēr pat sasniegumi iepriekšējā darbā ir tie, kas nošķir labu politiķi no vāja. [...] Izšķirošs ir vairāku rakstura īpašību kopums.
Ja man būtu jānofoksējas uz trim samērā viegli pārbaudāmām lietām, es izvēlētos šīs:
1. Pilsoniskā drosme. Politiķim jāspēj pastāstīt vismaz par divām situācijām savā pagātnē, kad viņš vai viņa ir rīkojušies pilsoniski drosmīgi.
2. Aktīva līdzdalība diskusijās. Politiķim XXI gadsimtā jābūt vismaz viena tāda interneta resursa aktīvam lietotājam, kur jebkurš Latvijas iedzīvotājs var šim politiķim publiski uzdot jautājumu un saņemt atbildi.
3. Zināšanas par Latvijas konstitucionālajiem pamatiem. Politiķim jebkurā diennakts laikā būtu jāspēj vismaz uz septiņām ballēm nokārtot testu par Satversmi - tās pamatprincipiem, konstitucionālajām iestādēm, likumdošanu, cilvēktiesībām.
Jurita Krūma,
Latvijas Studentu asociācijas (LSA) pārstāve
LSA ir iepazinusies ar izstrādātajiem 7 punktiem, taču mēs kā studentu pārstāvji esam izbrīnīti, ka trūkst ļoti būtisku īpašību, kuras aicinām iekļaut sarakstā:
Taisnīgums. Spēja izvairīties no personīgo vai noteiktu lobiju iekļauto interešu ietekmes.
Atbildība. Spēja uzņemties atbildību par savu un savas partijas teikto un veikto, kā arī spēja domāt risinājumos.
Tālredzība. Labam politiķim jāspēj procesi sabiedrībā uztvert kontekstuāli un ilgtermiņā, izvēloties politiskos risinājumus, kas veidos valsts nākotni, nevis tuvāko tagadni.
Andris Bērziņš,
Latvijas Bērnu fonda valdes loceklis
Manuprāt, izstrādātie punkti - prasības politiķiem, ir ļoti labi. Tie pēc būtības ir piemērojami ne tikai politiķiem, bet arī jebkurā profesijā strādājošajiem, jebkuram cilvēkam. Papildus tiem varu minēt vēl divus: atbildība un interešu pārstāvība (valstiskums).
Pēteris Krīgers
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs
Uzskaitījumu papildināt mēs varētu ar vēl divām pozīcijām, pirmkārt - darba spējas un veselības stāvoklis (deputātam ir jābūt spējīgam paša kājām aiziet līdz darba vietai un nostrādāt attiecīgās stundas bez aizmigšanas vai lielām pauzēm Saeimas kafejnīcā). Ir strīdīgs ieteikums - ārsta izziņu nepieciešamība, ja velkam paralēles ar autovadītāja apliecības vai ieroču iegādes atļaujas saņemšanu, tur nepieciešamas izziņas no psihiatra un narkologa! Bet paklausoties viena otra deputāta uzstāšanās, jūtam, ka steidzīga psihiatra iejaukšanās būtu ļoti vēlama...
Otrkārt, izglītība! Ja jau mūsu dienās darba devēji pat sētniekus sāk meklēt ar augstāko izglītību un dažādām svešvalodu zināšanām, tad, domājam, Saeimas deputātiem prasības arī nevarētu būt īpaši zemākas.
Sabiedrība par atklātību Delna
1. Augsti pretkorupcijas standarti:
a. reputācija nedrīkst būt aptraipīta ar izvirzītām apsūdzībām par noziedzīgiem nodarījumiem vai aizdomām par korupciju.
b. kandidātam arī jābūt godīgam veidā, kā nonāk pie varas, kā darbojas politikā. Proti, neslēpties aiz nelikumīgas partiju finansēšanas shēmām un negodīgas priekšvēlēšanu kampaņas.
Delnas komentārs: «Jābeidz Latvijā valdošais politiskais pseido korektums, ka kamēr nav notiesāts, nav tiesības politiķi kritizēt vai apšaubīt viņa piemērotību valsts amatam. Tas attiecas uz gadījumiem, par kuriem ir pietiekami daudz informācijas un skaidrības sabiedrības acīs.»
2. Augsti ētikas standarti:
a.Jāatbild uz vēlētāju, mediju, partijas biedru un arī politisko oponentu jautājumiem par apšaubāmu rīcību, arī gadījumos, ja likums nav pārkāpts.
b.Rīcība jāskaidro, kļūdas jālabo.
c.Smagu kļūdu gadījumā jāapsver atkāpšanās kā politiskās atbildības uzņemšanās solis.
3.Darbs komandā: Politiķim jāprot atrast un noturēt sabiedrotie, pārvarēt pretrunas, lai panāktu atbalstu lemjamiem jautājumiem.
4. Drosme: Politiķim jābūt drosmei un prasmei pieņemt sabiedrībai svarīgus lēmumus arī tad, ja tie var būt sāpīgi un var atņemt balsis vēlēšanās. Jāmāk par to komunicēt ar sabiedrību
5. Ieklausīšanās: Politiķim jābūt prasmēm vienot Latvijas sabiedrību kopīgai izaugsmei: jāiesaista lēmumu pieņemšanā plaša sabiedrība, jāņem vērā ierosinājumi un kritika, jāskaidro lēmumi