D. Čivle kā veiksmīgākos Eiropas piemērus min Barselonu un Berlīni - mākslinieku invāzija degradētās teritorijās izmainīja šo vietu būtību, pacēla īpašuma vērtību un būtībā izveidoja pilsētvidi no jauna. Arhitekte I. Zībārte uzskata - Rīga piedzīvo to pašu situāciju, ko visa pasaule. «Vecās rūpnīcas ieņem mākslinieki, tad dizaineri, tad juristi, baņķieri - notiek ģentrifikācija (gentrification - angļu val. Panīkušu pilsētas teritoriju pārveidošana par ekskluzīviem rajoniem). Rīga nav izņēmums, agrāk Kalnciema ielā bija INCH, tagad vēnu zeķes, pēc tam būs advokāti. Tā nav problēma, tā ir normāla pilsētas dinamika.» Viņa atgādina - visiem radošajiem kvartāliem ir nepieciešams atbalsts, sākt varētu ar valsts un pašvaldības palīdzību praktiskos jautājumos. Turklāt radošie uzņēmēji negrib, lai viņiem dod naudu, - viņi grib salabotu ietvi, velonovietni, vienkāršotu birokrātiju vasaras terašu vai izkārtņu saskaņošanā.
Bez nosaukuma
Jāsadarbojas valstij, pašvaldībai, zemju un ēku īpašniekiem, kā
arī citiem uzņēmējiem, lai izveidotos veiksmīgs un ilgtspējīgs
radošais kvartāls, apgalvo nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja
Diāna Čivle. 2014. gadā, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras
galvaspilsētu, būtiska tematiskā līnija būs pasākumu sērija
Survival Kit, orientējoties uz radošām darbībām, kas
pastarpināti pievērsīs uzmanību tieši radošajiem kvartāliem, atklāj
D. Čivle. Finansējums pilsētvidei neesot paredzēts, taču nauda tiks
piešķirta radošo industriju aktivitātēm, netieši veicinot šo
kvartālu attīstību.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.