Pirmais, lai dabūtu investoru, ir jāveic biznesa jeb investīciju mārketings, katrai pilsētai, katram novadam, katrai nozarei. Nākamais, kas jādara - jāanalizē, ko piedāvā konkurenti, vienmēr jāzina, ko dara konkurenti. Tātad Lietuva, Igaunija, Somija, Krievija, Polija, Baltkrievija un tamlīdzīgi. Tā ir jāveido Latvijas ekonomiskā politika, lai piesaistītu investorus ilglaicīgā ziņā.
Nākamais ir loģistika. Loģistika jāveido valstij. Pie tā jau pieminēts transporttīkls, gatava infrastruktūra. Plus, ko Latvijā, pēc manām domām, nav darījusi ne valsts, ne neviena pašvaldība, izņemot Ventspili, ļoti svarīgi, lai jums būtu zemes gabali, ko piedāvāt investoriem. 100 hektāru vienu zemes gabalu, atrodiet tādu! Cik vietās tādi ir gatavi pilsētā? Pilsētā! Mēs tāpēc mērķtiecīgi uzpērkam zemi, lai veidotu šādus gabalus.
Nākamais, kas jāpiedāvā, ir uzbūvēt ražošanas ēku, jo parasti sākumā viņi negrib investēties nekustamā īpašumā. Nākamais, protams, premjers minēja, tik tiešām ir tie divi Eiropas Savienības finanšu instrumenti.
Nākamais ļoti būtiskais - vajadzīgi pozitīvi piemēri. Katrā vietā ir vajadzīgi vairāki pozitīvi piemēri no skandināviem, no vāciešiem, no šveiciešiem, no amerikāņiem, no ķīniešiem. Tas ir tā kā atsauksme no iepriekšējās darbavietas.
Nākamais ir nodokļu atlaides zemes, nekustamā īpašuma, ko mēs varam darīt, un, protams, brīvās ekonomiskās zonas, kam vajadzētu būt Latvijā vairāk.
Par darbaspēku. Šaubu nav, jābeidz profskolās tā reforma, protams, vēl augstskola, lai veidojas tādi kā mezgli. Augstskolas, profesionālas skolas, vispārējās izglītības, zinātnes pielietošana ražošanā. Protams, atbalsts no valsts cilvēku kvalifikācijas celšanā un pārkvalifikācija, ja ienāk kāds ražotājs, tad lai viņam jāfinansē pašam no savas kabatas.