Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece
Nevar noliegt, ka Eiropas kopējā lauksaimniecības politika ir sekmējusi strauju lauksaimniecības nozares modernizāciju Latvijā un pielāgošanos tirgus ekonomikai. Tomēr Latvijas lauksaimniekiem, strauji pielāgojoties Eiropas līmeņa kvalitātes prasībām, nācies cīnīties nevienlīdzīgas konkurences apstākļos. Kopš iestāšanās ES mūsu lauksaimnieki bijuši un joprojām ir spiesti ņemt kredītus bankās un investēt milzīgas summas, lai īsā laikā sasniegtu Eiropas tehnoloģisko līmeni ražošanā un atbilstu stingrajām Eiropas Savienības kvalitātes un sertifikācijas prasībām. Tai pašā laikā mēs iepērkam nepieciešamās izejvielas, minerālmēslus par tādām pašām cenām kā citi Eiropas lauksaimnieki, taču, salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijas lauksaimnieki saņem vismazākos atbalsta maksājumus. Tā principā ir jauno dalībvalstu lauksaimnieku diskriminācija, ko ilgāk nevēlamies pieļaut. Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu Latvijas zemnieki vēl 2020. gadā saņems 52% no ES vidējā atbalsta (!!!). Uzskatām, ka mūsu prasība ir skaidra un pamatota: konkurences kropļošana Eiropas valstu starpā ir jāizbeidz, Baltijas valstu lauksaimnieki ir gatavi sīvai cīņai un, ja vajadzēs, savas tiesības uz vienlīdzīgu konkurenci aizstāvēs Eiropas Tiesā.