Knuts Skujenieks,
Simpātisks un komunikabls savu iespēju robežās. Stalta auguma, īsts skandināvu tips, kā mēs to iedomājamies. Šobrīd ir grūti ar viņu kontaktēt dēļ viņa slimības - viņam ir paralizēta puse ķermeņa. Viņš arī sarunāties nav spējīgs. Bez šaubām, viens no pasaulē populārākajiem dzejniekiem. Ne šobrīd, bet stipri sen. Gaidījām, ka jau uz 70 gadiem viņš varētu saņemt Nobela prēmiju. Stilistiski ļoti strikts un skaidrs. Ļoti rūpīgi izvēlas vārdus. Šie vārdi nav nekādi īpašie, bet ļoti precīzi izmeklēti. Bet šī te vārdu vienkāršība mūs aizveda daudzos gadījumos pat ceturtajā un piektajā dimensijā. Viņš sāk bieži no kādas elementāras situācijas, atgadījuma, un tas viss pāriet pilnīgi citā dimensijā. Pat noslēpumainā mistiskā vai pat absurdā, bet tas viss notiek tieši viņa precīzās valodas un stila ietvaros. Neko viņš nelauž, neko nesabiezina. Paliek savā vērīgajā manierē. Tas rada ārkārtīgi spēcīgu efektu. Tas, ka viņš pāriet no vienas dimensijas otrā, nemainot tonalitāti, ir liela māksla un liela mācība arī citiem dzejniekiem, kuri to ir uztvēruši un atzinuši viņu par savu skolotāju daudzās pasaules zemēs. Vienalga, Brodskis vai kāds ķīniešu dzejnieks, vai Jans Kaplinskis, vai daudzi citi. Tai pat laikā tulkotājiem Transtrēmers ir problēma. Pirmajā acu uzmetienā viņš ir šķietami vienkāršs. Bet tā ir tikai šķietamība. Jūtos ārkārtīgi gandarīts, ka viņš šo prēmiju ir saņēmis. Ar lielām laika atstarpēm uzturam pazīšanos. Man bija prieks saņemt grāmatu ar autogrāfu - tas ir ārkārtīgi lakonisks - «Knutam no Tomasa», bet es redzēju, cik tur likts pūļu, un tas priekš manis ir ārkārtīgi aizkustinoši.
Juris Kronbergs,
dzejnieks, tulkotājs
Jāzina tas, ka 1974. gadā Zviedrijas Akadēmija piešķīra Nobela prēmiju diviem zviedru rakstniekiem, kuri paši bija šīs akadēmijas locekļi. Sacēlās liels starptautisks skandāls, un, varētu teikt, Transtrēmeram par to bija jāmaksā. Nevaru to pierādīt, taču, manuprāt, citādi viņš jau sen būtu ieguvis šo prēmiju. Viņš ir ļoti lasāms dzejnieks, tādēļ ir iemīļots gan Zviedrijā, gan citās zemēs. Transtrēmera lielums sastāv no tā, ka viņš vienkāršību savā dzejā transformē tādās lietās, kur ir runa par visu mūsu dzīvi - ar nāvi, par mīlestību, par garīgumu, vēsturi. Sāk ar ikdienišķu situāciju, un tad ar metaforām un savām dzejas gleznām viņš to tranformē par kaut ko tādu, kas attiecas uz visiem. Katrs no šīm dzejas gleznām var izlobīt ko tādu, kas attiecas tieši uz viņu. Tas ir raksturīgs lielai literatūrai. Savā ziņā viņš ir reliģisks dzejnieks, taču ne sludinošs. Viņa darbu garīgā dimensija rāda viņa sajūtu, ka mēs esam daļa no kaut kā lielāka. Kas tas īsti ir, to nevaram saprast, bet varam sajust.