.. Un arī ar krievu valodā runājošiem lai valda saticība un nebūtu plēšanās. Tomēr esam un dzīvojam Latvijā. Nē, mēs krievus nenicinām, te, laukos, dzīvojam draudzīgi. Nezinu, varbūt pie šīm ķildām amati vainīgi... Ceru, ka tauta kļūs sirsnīgāka un atklātāka. Un lai valstsvīri nesola to, ko nevar izdarīt. Ticību negribas pazaudēt.
Faina Mennika Salacgrīvā
Latvijai novēlu paturēt brīvību! Jo mums, latviešiem, mūžam dzīvot Latvijā.
Skaidrīte Liepiņa, pensionāre Rīgā
Es novēlu Latvijai, lai mūsu valstī būtu cilvēki, kuri savu valsti mīlētu, jo tieši patriotiski iedzīvotāji ir ikvienas valsts vislielākā bagātība. Novēlu arī, lai Latvijā būtu daudz cilvēku, kuri augstu vērtē savas saknes, savu dzimto zemi un interesējas par savas ģimenes, tautas un valsts vēsturi, jo cilvēkam un tautai, kas aizmirst savu pagātni, nav nākotnes. Vēl es novēlu Latvijai, lai mūsu valsts iedzīvotāji turpmāk vairs neiemainītu dzīvi savā zemē pret atrašanos svešā malā lielākas algas vai vieglākas peļņas dēļ. Novēlu mūsu dzimtenei, lai tās iedzīvotāji saprastu, ka materiālā labklājība, protams, ir būtiska, bet tā nav cilvēka mūža vissvarīgākā vērtība. Mēs taču visi pazīstam ļaudis, kuri ir bijuši bagāti un ietekmīgi, bet tad īsā laikā savu varu un naudu zaudējuši. Patlaban Latvijā tādu iedzīvotāju, kuri apzinās to, ka viņu dzimtā zeme ir viņu vislielākā bagātība, nav daudz, bet šie nedaudzie cilvēki ar savas personības starojumu ir labi pamanāmi citu līdzcilvēku vidū. Lāčplēša dienā skatījos svētku pasākumu pārraides televīzijā un ļoti priecājos redzot, ka mūsu valstī vēl ir daudz dažādu paaudžu enerģisku, dzīvespriecīgu un savu dzimteni mīlošu cilvēku! Protams, es novēlu Latvijai, lai visi, visi te dzīvojošie cilvēki jūtas laimīgi par to, kas viņiem pieder, nevis nelaimīgi tā dēļ, kā viņiem nav! Priecāsimies par mazumu un svinēsim savas valsts svētkus!
Zigrīda Rūtiņa, pensionāre Liepājā (80 gadu)
«Esi gaisma, kas pasauli spodrina,
esi siltums, kas pasauli sasilda,
esi tāds spēks, kas spēj pārvarēt nespēku,
un esi tāds maigums, kas vieš dvēselē mīļumu!»
Latvijai novēlu būt stiprai, brīvai un ar vienu valodu, protams!
Vēsma Kokle-Līviņa (80), pensionāre Alūksnē
Novēlu, lai uzlabotos valsts finansiālā situācija un lai būtu vairāk naudas, ko ieguldīt valsts attīstībai svarīgās nozarēs un pasākumos. Tā kā mana dzīve ir cieši saistīta ar sportu, es novēlu, lai valstij būtu vairāk naudas, ko ieguldīt sporta laukumu izbūvē, sporta centru veidošanā, sporta komandu veidošanā, sportistu atbalstīšanā un vispār visā sporta industrijā. Lai Latvijā būtu pēc iespējas vairāk sportisku cilvēku visu vecumu iedzīvotāju vidū, jo sports un kustība - tā ir enerģija un veselība, bet valstij ir vajadzīgi enerģiski cilvēki. Vēl es gribu vēlēt, lai mūsu valsts varētu savus sportistus visādi atbalstīt un lai visu vecumu sportisti - gan jaunieši, gan vidējā gadagājuma, gan veterāni - ar saviem panākumiem starptautiskajās sacensībās ļautu lepoties visai Latvijai.
Jānis Turauskis, pensionārs Siguldā (70 gadu)
Valstij novēlu mīlēt Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu! Mums ļoti pietrūkst mīlestības. Ņemot vērā visu to, kas notiek Saeimā, valstī... Jo cilvēks tomēr radīts pēc Dieva tēla un mīlestības. Un ja nemīlam tuvāko, mēs nemīlam Dievu.
Arnis Vilemsons, pensionēts mācītājs no Viesītes