Viņš atgādināja, ka koalīcijas darba kārtībā jau ir arī Zatlera Reformu partijas rosinātie Satversmes grozījumi, kas paredz politisko reformu.
Jau ziņots, ka Rīgā četras reizes ir palielinājies to cilvēku skaits, kas devušies parakstīties par valsts valodas statusu krievu valodai pēc tam, kad to bija izdarījis SC līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs. Šo rīcību R. Dzintars telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes otrdien novērtēja kā «demokrātijas robežu pārkāpšanu», jo tā ir pretrunā ar Satversmes būtību. Otrdien medijus sasniedza ziņa, ka parakstījušies par Satversmes grozījumiem, lai paredzētu krievu valodai valsts valodas statusu, ir arī no Saskaņas centra ievēlētie pašvaldību deputāti un vietējie līderi, kuru vidū ir Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, Daugavpils domes priekšsēža vietnieki Vitālijs Azarevičs un Vjačeslavs Širjakovs, Zilupes novada domes priekšsēdētājs Oļegs Agafonovs, kā arī vairāki Rīgas domes deputāti. Paziņojumā medijiem A. Bartaševičs norāda, ka ir saņēmis sodu par krievu valodā rakstītu iesniegumu izskatīšanu. «Uzskatu, kas tas nav īsti pareizi. Tas nav labākais veids, kā stimulēt latviešu valodas mācīšanos,» uzsver Rēzeknes mērs, pēc kura domām cilvēkiem vajadzētu kaunēties, nevis baidīties par valodas nezināšanu. SC pašvaldību deputāti arī norāda, ka jautājums neesot par valsts valodas statusa maiņu, bet par cilvēku vēlmi pievērst uzmanību šiem jautājumiem.
Viens no Rēzeknes mēra A. Bartaševiča tuvākajiem politiskajiem domubiedriem parlamenta deputāts Andrejs Klementjevs (SC) ir devis Saeimā solījumu stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un neies parakstīties. Politiķis atzina - ja viņš dotos parakstīties, tas būtu Satversmes pārkāpums, bet pašvaldību līderi nav devuši tādu solījumu un kā privātpersonas var izmantot viņiem demokrātiski paredzētās tiesības. A. Klementjevs uzskata, ka galvenais iemesls, kāpēc cilvēki iet parakstīties, ir tas, ka SC pēc uzvaras Saeimas vēlēšanās ir atstāts ārpus varas bez nopietna pamatojuma.