Dārgie rīdzinieki, mēs visi esam pietiekami saprātīgi un redzam, ka Rīgas dome cenšas darīt visu, lai Rīgu pamest nebūtu tik vienkārši. Daudzi atceras, kā pagājušajā gadā mūsu dārgie pilsētas «tēvi» spriedelēja par Rīgas pilsētas budžetu, viss kārtībā, pabalstu «turīgajiem» rīdziniekiem vairs nav, arī Rīgas satiksme paaugstināja biļešu cenas, jo viņiem pietrūka (ja pareizi atminos) aptuveni 5 miljoni latu?!
Toties daudzi atceras arī to, ka Rīgas pilsētas reklāmai tika plānots tērēt aptuveni 5 miljonus latu (?), kurus nu tad ar uzviju tagad «apgūst» kāds vācu reklāmas uzņēmums ar kādu citu aviācijas uzņēmumu.
Viss būtu jauki, Rīga būtu Ziemassvētku eglītes dzimšanas vieta, bet ļaunais liktenis izspēlēja joku, kuru mēs vairāk pazīstam ar iesauku ziema. Sākās mūsu «tēvu» nedienas, ziema bija labi sagatavojusies un kā pirmo trumpi lika priekšā savu sabiedroto ar iesauku sniegs. Ziema ar sniegu jau kādu laiku bija likuši mierā Rīgas pilsētas «tēvus», bet tieši šogad viņi nolēma atspēlēties par visiem gadiem un kopā radīt briesmoni vārdā haoss.
Mēs redzējām nevienlīdzīgo cīņu starp «tēviem» un ziemu, ziema cirta pretī, tik smagi cirta, ka «tēviem» nācās arvien vairāk un vairāk grābt kabatās pēc līdzekļiem cīņai ar ziemu. Bet, tieši pateicoties sniegam, daudzi no Rīgas nemaz netika ārā (iekšā arī ne), tātad daļēji reklāmas kampaņas mērķis bija sasniegts - cilvēkiem Rīgu bija grūti pamest.
Bet ziema tomēr padevās, kā jau visi negatīvie varoņi, tā beigās saņēma pēc nopelniem, viņu nomainīja pavasaris. Pavasaris, būdams lāga zellis, nolēma ziemu iznīdēt - iesākumā lēnītēm, bet tad ar visu sparu mesties virsū un izkausēt visu sniegu, kuru ziema bija atstājusi kā savas okupācijas pierādījumu.
Te atkal «tēviem» radās jauna problēma - bedrītes uz ceļiem, plūdu draudi. Un atkal «tēviem» izdevās piepildīt savas reklāmas saukli «dzīvo Rīgā», jo daudzi drīz atteiksies no savu transportlīdzekļu izmantošanas, automašīnu diski un karteri tiks bojāti. Bet radīsies vairāk darbvietu, jo tieši autoservisa pakalpojumu uzņēmējdarbība attīstīsies visstraujāk.
Tātad RD ir nošāvusi divus zaķus ar vienu šāvienu = jaunas darbvietas autoatslēdzniekiem, kā arī varēs atjaunot visu Rīgas satiksmes autobusu ritošo sastāvu. Tas vēl nav viss, RD tā rūpējas arī par jaundzimušo bērnu vecākiem, jo kamdēļ gan jaundzimušajiem pirkt dārgos un neērtos šūpulīšus, ja rīdzinieki var iekāpt autobusā un «ieaijāt» savas atvases komfortablos Rīgas satiksmes autobusos.
No šī vien var secināt, ka Rīgai ir vislabākie «tēvi», kuri rūpējas gan par darbu autoatslēdzniekiem, gan jaundzimušo vecākiem, gan Rīgas tēlu, jo kuram gan gribēsies pamest TĀDU Rīgu.
Rīdzinieks, kuram bail pamest Rīgu
Kur ņemt acis uz pasauli?
Kādu brīdi visu Latvijas televīziju kanālos vīd reklāmas, kas mums stāsta, ka televīzija ir acis uz pasauli. Tā tas patiešām tagad ir. Kinoteātra apmeklējums, koncerts daudziem vairs nav pa kabatai. Tagad ar valsts gādību parastajiem cilvēkiem plāno atņem arī vēl atlikušās acis uz pasauli. Man ir nesaprotams, kādēļ Latvijas Televīzija, stāstot par digitālo TV kā par revolucionāru pārmaiņu, rāda Baltijas ceļu.
Kāpēc es runāju par acu atņemšanu? Dzīvoju Salaspilī, esmu pensionāre. Tās melnās kastītes, kas no 1. aprīļa būs nepieciešamas, lai skatītos Latvijas Televīzijas 1. kanālu, Salaspilī nav nopērkamas. 40 latu, ko par tām prasa, man vēl izdotos atlicināt, bet Salaspilī nav ne Lattelecom veikala, ne Rimi, ne Supernetto. Salaspilī ir vismaz daži tūkstoši pensionāru. Esmu pārliecināta, ka tieši tāda pati situācija ir arī citās Pierīgas pilsētās, kam jau no 1. aprīļa tiks aizvērtas acis uz pasauli. Pēc melnajām kastītēm būtu jābrauc uz Rīgu. Daudzi to nemaz nedarīs - brauciens turpu un atpakaļ uz Rīgu izmaksā vēl 1 latu un 20 santīmus.
Emīlija, pensionāre