Šī ir nopietna problēma. Izglītībā tā jau trūkst profesionālu kadru, tagad tas vispār tiek nonivelēts līdz veļas pulveriem. oh
Un kas tur slikts? Bez šaubām VIENS NO kritērijiem ir samaksa. Bet tas nav vienīgais. Un pie visiem pārējiem VIENĀDIEM kritērijiem (bez šaubām, kritērijus pašiem jāprot izraudzīties), šķiet, tīri loģiski ir izvēlēties lētāko variantu. Vai varbūt dārgāko? AD
Būs programmu vadītājiem jāmācās tas, ko visās valsts iestādēs jau zina: jāraksta konkursa nolikums, lai uzvarētu izvēlētais pasniedzējs. Gan pa draugam vēl kādu piedāvājumu atradīs, lai būtu divi trīs pretendenti. Vai tad tik grūti atrast kritērijus? Grāds no «Kembridžas vai līdzvērtīgas universitātes» (ja kāds prasa, kas ir līdzvērtīga - sakiet «Oksforda!»), vismaz piecas recenzētas publikācijas par tēmu X, astoņu gadu pieredze darbā ar studentiem utt. u. tjpr. kritērijus taču var izdomāt. Protams, ja nav grāda no Kembridžas un nav publikāciju, var rasties problēmas. Vai par to īstenībā ir stāsts? Kritēriji būs jāizvēlas tādi, ka katrs otrais asenizators varēs pieteikties un piedāvāt zemāku cenu... TV
Izklausās, ka noteikumus izstrādājuši ierēdņi, kurus mācījuši vislētākie pasniedzēji. Lētais
Pilnīgs murgs! Te pat nav runa par to, ka likumdevējs neizprot augstskolu specifiku, te jau ir runa par pilnīgu aprobežotību! Ilze