Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste
Pēdējos četros gados VKKF kultūras programmā Kultūras raidījumi Latvijas Televīzijā kultūras norišu dokumentēšanai un ierakstīšanai LTV ticis atvēlēts valsts budžeta finansējums kopsummā 230 tūkstoši latu. Tādējādi nav pamata apgalvojumam, ka valstiskā līmenī netiek pievērsta pietiekama uzmanība sabiedriski un kultūrvēsturiski nozīmīgu notikumu dokumentēšanai un saglabāšanai. Protams, pēdējos gados tas ticis veikts pašreiz pieejamā finansējuma ietvaros, un jāņem vērā, ka kultūras nozare šajā laikā piedzīvojusi vienu no lielākajiem finansējuma samazinājumiem. Mārīte Balode
LTV1 raidījuma 100 g kultūras režisore
Ja veidosim raidījumu par to, kas 100 gadu laikā Latvijā būtisks noticis, izdosies iegūt tikai informatīvas skrandiņas. Latvijas Televīzija, zinot tukšumu svarīgāko valsts notikumu atspoguļojumā pēdējos gados, dara, ko spēj, taču būtībā televīzijas uzdevums nav veidot valsts arhīvus. Ja mēs zināmā mērā patriotisma un saglabāšanas azarta dēļ visu vācam, būtu vēlams papildu atbalsts no valsts. Sākusies ēra, ka gandrīz katram otrajam īpašumā ir videokamera un daudziem ir sava studija. Palīdzēt apjēgt to, kas kuram tajā šūplādē ir sakrāts, būtu valsts arhīva uzdevums, un tam būtu jāatvēl valsts mērķprogramma. Gunārs Mediņš
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktors
Mums Latvijā netiek veidoti tādi hronikāli darbi - tā, manuprāt, ir galvenā problēma. Šis jautājums kā karsts kartupelis periodiski tiek pacelts un atkal atmests atpakaļ. Pērn radioraidījumā Kultūras rondo kopā ar Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru Edgaru Kotu un folkloristi Janīnu Kursīti diskutējām par šādu hronikas materiālu veidošanas nepieciešamību. Tomēr tas viss nenāk par velti - vajadzīgs gan profesionālisms, gan materiālie, gan arī cilvēku resursi. Principā tam vajadzētu būt valsts pasūtījumam. Tomēr situācija kopumā nav traģiska, jo liels audiovizuālo materiālu arhīvs ir Latvijas Televīzijā.