dzejniece
Tam nav nekāda sakara ar to, vai cilvēks ir vai nav mākslinieks. Man liekas, ka neviens netiek diskriminēts tāpēc, ka viņam ir tāda stāja. Nevaru pateikt nevienu tādu piemēru.
Tiesa, mūsdienu mākslā tāda baigi krasā patiesība nav modē. Jo esam dzīvojuši jau daudzus gadsimtus, un argumenti bijuši tik dažādi, ka ir skaidrs - ja cilvēks kaut ko ārkārtīgi krasi apgalvo, ka kaut kas ir pilnīgi labs vai ļauns, tad uz viņu skatās drusku tā jocīgi. Tas gan nenozīmē, ka nevajadzētu kaut ko aizstāvēt un kaut ko paust. Vienkārši nevajag būt tik stulbam, lai ignorētu citus argumentus.
Tāpēc cilvēki, kas pauž pārāk radikālus uzskatus, varētu tikt turēti aizdomās par muļķību - neinformētību un pietiekamas visu «par» un «pret» neizsvēršanu. Tādā ziņā varbūt kāds arī jūtas nelāgi.
Visiem cilvēkiem jau arī obligāti nav jābūt svarīgam sabiedriskajam taisnīgumam. Nevar cilvēku nosodīt, ja viņam nav ambīciju uz taisnīgumu visā pasaulē. Tas var būt dažādu iemeslu dēļ un ne kā apzināta izvēle. Lai taču viņam ir vienalga! Pilsoniskā stāja ir tikums. Mēs dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā, un arī pilsoniskumu nedrīkst nevienam uzspiest. Tas - pirmkārt. Un, otrkārt, parasti nekad nemaz nav tik acīmredzami, kurā pusē ir taisnība.