sabiedriskās politikas centra Providus enerģētikas politikas pētnieks
Tiešas saiknes ar enerģētiku tam nav. Ja Krievija ir PTO, tad no tās var prasīt ievērot tos pašus noteikumus, ko pārējās PTO dalībnieces. Bet vai Krievija ir gatava ievērot šo biznesa kultūru? Neapgalvoju, ka dalība PTO radīs labvēlīgākus nosacījumus ES attiecībām ar Krieviju enerģētikā. Enerģētika ir un paliek atsevišķa nozare. Kamēr Krievija meklēja atbalstu, lai pievienotos PTO, viens no veidiem, kā to ietekmēt, bija - ja vēlaties dalību, nepērciet mūsu gāzes uzņēmumus un respektējiet mūsu intereses, nosakot cenas. Ja Krievija pievienosies, šī svira zudīs.
Attiecības enerģētikā starp ES un Krieviju varētu ietekmēt Partnerības un sadarbības līgums, bet, kamēr vecais līgums agonē, jauna vēl nav. Kremlis centīsies panākt, lai līgumā būtu nekonkrētība enerģētikas jautājumā. Dalība PTO situāciju maina, bet nav zināms, vai tā radīs praktisku efektu. Krievija ir ietekmīgs spēlētājs un var aizstāvēt savas intereses. Arī demokrātisko valstu naftas un gāzes uzņēmumi labprāt piekrīt veidot kopuzņēmumus Krievijā, par spīti tam, ka kopējās ES attiecības ar Krieviju varētu būt labākas.