Domājot par Stratēģiskās attīstības komisiju, kas bija viens no maniem pienākumiem, mēs pirmām kārtām nogaidījām, kāds būs vēlēšanu rezultāts, kā veidosies valdība, protams, kāds veidosies Pārresoru koordinācijas centrs un kas būs tā vadītājs, un kādi speciālisti tajā darbosies. Otra lieta, uz kuru mums bija jānogaida, bija Saeimas apakškomisijas izveide, jo bija arī diskusija, ka attiecībā uz nacionālo plānošanu Saeimā varētu būt arī atsevišķa komisija - šobrīd tā joprojām ir tikai apakškomisija. Tikai savienojot šos visus varas pīlārus, mēs tālāk veidojām Stratēģiskās attīstības komisiju, jo tās problēmas, kuras mēs redzam valstī stratēģiskās attīstības plānošanā, sakņojas tajā, ka trūkst visaptveroša skatījuma un koordinācijas. Esmu pārliecināta, ka katrai institūcijai ir sava vieta. Ja runājam par Pārresoru koordinācijas centru, tam ir svarīgi iegūt šo pārresoru redzējumu.
Jūs nesapīsieties daudzajās komisijās?
Pieminēju vārdu «koordinācija». Skatoties uz stratēģiskās komisijas sastāvu, mēs redzam, ka tajā ļoti lielā mērā ir pārstāvētas tās pašas lielās nacionālā līmeņa organizācijas, kas iesaistās arī Pārresoru koordinācijas centra darbā, Nacionālā attīstības plāna padomē. Mūsu loma ir tajos brīžos, kad, redzot, ka vai nu izpildvarā, vai likumdevēja varā kāda lieta neiet uz priekšu, arī mēs varam rosināt tās virzību uz priekšu. Tādu jautājumu varētu būt daudz. Vienlaikus mums ir svarīgi pieskarties tieši svarīgākajiem no tiem.
Vēl ministrs Edmunds Sprūdžs gatavo «desantu uz Latgali». Kā tas iet kopā ar visiem šiem nacionālās attīstības plāniem - izcelt vienu reģionu?
Manuprāt, būtu kopumā jāskatās uz īpaši atbalstāmiem reģioniem. Jo gana smaga situācija ir ne tikai Latgalē, bet arī citos reģionos - turpat Kurzemē. Līdz ar to risinājumiem vajadzētu attiekties uz visām īpaši atbalstāmām teritorijām, kurās ir liels bezdarbs un maza uzņēmējdarbības aktivitāte. Pretrunu pēc būtības nav. Lielā diskusija ir, cik smalki mēs sadalīsim šo finansējumu. Vai mēs reģionālo griezumu redzam novadu izpildījumā, ka tie ir 118 reģionāli centri, kuros mēs sadalām resursus, manuprāt, tas nav ekonomiski - vai mēs balstāmies uz to, ka ekonomiskās izaugsmes virzītājspēki tomēr ir pilsētas? Latvijas gadījumā tās ir vismaz lielās pilsētas. Mēs varam runāt par rajonu struktūras atjaunošanu. Principā tas ir jautājums par administratīvās reformas turpināšanu. Pretrunu no tā, ka vairākas puses strādā pie šiem jautājumiem, nav. Jautājums ir - kā mēs to visu saliekam kopā.
Un tomēr - sūtīt atsevišķu «desantu» uz Latgali, lai īpaši pētītu Latgales problēmas, kuras, patiesībā sakot, mēs zinām arī Rīgā, vai tas ir pareizi?
Es nezinu, kāpēc ministrs izvēlējās šādu soli. Ja tā atklāti runā, pašās ministrijās ir ļoti daudz cilvēku, kas ir no Latgales un katras brīvdienas pavada tur, Latgalē. To postu un tās problēmas viņi ļoti labi zina un redz. Tas nav tas jautājums, ka nezinātu. Šī bezgalīgā konsultēšanās nav risinājums. Rudenī, izveidojot augsta līmeņa grupu pie prezidenta investīciju piesaistei, mēs rīkojām reģionālos forumus tieši Daugavpilī. Protams, investoram ir ļoti grūti skatīties uz reģionu, kur nav zināms, kāds būs darbaspēka resurss, kādi būs infrastruktūras risinājumi. Loģistikas un tranzīta nozares uzņēmēji saka, ka vislielākā un labākā perspektīva transporta mezgliem Latgalē ir nevis Daugavpilij, bet Rēzeknei. Industrijas redzējumu mēs liekam kopā ar Rēzeknes pašvaldības skatījumu. Šādā veidā rīkojamies, jo pirmām kārtām mums šie risinājumi ir jāsagaida no pašiem novadiem.
Valsts prezidents sarunā ar Dienu norādīja, ka attiecībā uz ES naudām ir jāskatās, kā šī nauda ir tērēta līdz šim, par ko esam saņēmuši asu EK kritiku.
Man arī bija patiesi skumji iepazīties ar to informāciju, ko mums sniedza EK vadītāja Latvijā. Tas ir tiešām nožēlojams skaitlis, ka visā šajā garajā periodā tikai 9,6% no ES fondu līdzekļiem ir nonākuši uzņēmējdarbības attīstībā un inovācijā. Ņemot vērā vēl to visu, kam Latvijas bizness gāja cauri šajā krīzē līdz ar IKP kritumu un konsolidācijas pasākumiem. Pirmā atziņa ir tā, ka efektivitāti investīcijām neviens nav rēķinājis.
Intervēja Guntis Bojārs, viedokļus apkopoja Sandris Točs.