Pat tūristiem, kas savu ceļu sāk Rīgā un internetā grib saplānot maršrutu, izbaudot kādu no pilsētas skvēriem, var nākties vilties. Rātsnams, Kongresu nams, divas Rīgas domes iestādes, kā arī bibliotēkas ir tās vietas, kur pašvaldība nodrošina publiski pieejamo WiFi. Taujāti par tīkla paplašināšanu, Rīgas domē norāda - ņemot vērā situāciju pilsētas budžetā, resursi galvenokārt tiek veltīti esošās infrastruktūras un informācijas sistēmu uzturēšanai.
Igaunijas pieredze ar publiska WiFi nodrošinājumu liecina, ka tīkls pilsētas centrā gadā var izmaksāt ap 30 tūkstošiem eiro. Kā Dienai skaidro Tallinas domē, līdzās internetam bibliotēkās un skolās kopš 2005. gada pašvaldība piedāvā publisku WiFi arī parkos un uz ielām. Tā nodrošina aptuveni 30 ieejas punktu, no kuriem populārākie ir vecpilsētā un tos lielākoties lieto tūristi. Tallinas domē gan atzīmē - bezmaksas WiFi piedāvā arī daudzas privātas kompānijas, līdz ar to internets pilsētā ir viegli pieejams.
Arī rotaļu laukumos
Aptaujājot lielākās Latvijas pilsētas, aina iezīmējas ļoti atšķirīga - dažviet internets ir parkos un pludmalēs, citviet - publiskais WiFi atrodams vien bibliotēkās un pašvaldību iestādēs. «Iebraucot pilsētā no Rīgas puses, pirmā vieta, kur var noķert pašvaldības WiFi, ir pie tilta pāri Ventai,» stāsta Ventspils Digitālā centra direktors Egons Spalāns. Līdzīgi kā pašvaldības ūdensvads, pilsētā tiek uzturēts savs optiskās datu pārraides tīkls, kas savieno ap 20 nozīmīgākos objektus. Kopumā pilsētā uzstādītas ap 250 ierīču, no kurām katra izmaksā vidēji 200 latus. Ik dienu tīklu vienlaikus lieto vairāki simti apmeklētāju un brīvdienās to skaits pieaug līdz tūkstotim.
Arī Valmierā stāsta par iecerēm paplašināt WiFi tīklu, lai tas būtu pieejams bērnu rotaļu laukumos, skeitparkā, parkā pie ezeriņa, dzelzceļa stacijā un autoostā. Pašlaik pilsētā WiFi ir sešās publiskajās vietās, tomēr ne visur tas ir atvērta tipa tīkls un ir jāzina pieejas paroles. Par interneta pieslēgumu šajās iestādēs pašvaldība kopumā maksā 60 latus mēnesī.
Bažīgi par konkurenci
Liepājā līdzās bibliotēkām publisks WiFi atrodams vien Rožu laukumā, tomēr pašvaldība apzinoties nepieciešamību uzlabot WiFi pārklājumu pilsētā un šim jautājumam cer rast risinājumu nākamajā plānošanas periodā. Jelgavā ar ES finansējuma atbalstu pašlaik ir ierīkoti septiņi sabiedriskie interneta piekļuves punkti, kas gan nav bezvadu. Pašvaldībā domā par iespēju pilsētas attīstības plānā iekļaut WiFi pakalpojumus. Tajā pat laikā domē norāda uz publiska WiFi pakalpojuma riskiem. «Elektronisko sakaru likums liedz pašvaldībām piedāvāt publiskus sakaru pakalpojumus vai izmantot savus tehnoloģiskos risinājumus publisku sakaru pakalpojumu sniegšanai, izņemot informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanu. Pretējā gadījumā tas var kvalificēties kā konkurence ar publisko sakaru pakalpojumu komersantiem, uzskata pašvaldībā,» stāsta Dainis Ruments, Jelgavas pilsētas pašvaldības IT pārvaldes vadītājs.
Iztiek ar bibliotēkām
Latvijas otrajā lielākajā pilsētā Daugavpilī publiski WiFi pieejams bibliotēkā un domē, un nav plānu tuvākajā laikā paplašināt tīklu. Taujāti par pieprasījumu pēc WiFi, pašvaldībā skaidro, ka iedzīvotāji domē ar šādiem aicinājumiem vai lūgumiem nav vērsušies. Arī Rēzeknē publiski pieejamais WiFi ir tikai bibliotēkās un netiek plānots to nodrošināt citviet. Tajā pat laikā pašvaldībā atzīst, ka pieprasījums pēc interneta pilsētā ir un daudzi iedzīvotāji apmeklē interneta kafejnīcas. Domē pieļāva, ka šis jautājums varētu aktualizēties nākamgad.
Tomēr Latgales pilsētas nav vienīgās, kuru plānos nav publiska WiFi paplašināšana - arī Cēsīs iedzīvotāju vajadzību pēc interneta nodrošina bibliotēkas un skolas. Daudziem pilsētniekiem esot privāts interneta pieslēgums, tāpēc nav vajadzības pēc plašāka pašvaldības veidota tīkla.
Ar reklāmas pauzi
Ogres dome atradusi veidu, kā pilsētnieki vairākās vietās var lietot internetu, pašvaldībai par to nemaksājot. Ogre sadarbojas ar uzņēmumu, kas par saviem resursiem uzstādīja iekārtas un piegādā publiski pieejamu internetu pilsētas centrālā skvērā, autoostā, dzelzceļa stacijā. Tomēr šeit neizpaliek kāds nosacījums - lietotāji internetu var izmantot pusstundu un pirms tam jānoskatās 15 sekunžu ilga reklāma. Nikolajs Osipovs, SIA MWTV valdes loceklis, ar ko sadarbojas Ogres pašvaldība, stāsta, ka pilsētā ir uzstādījuši 15 iekārtu. Pašlaik uzņēmums ar WiFi iekārtām aprīko Jūrmalas centru, kopumā tur būs vairāk nekā 30 punktu, tai skaitā Jomas ielā, Majoru pludmalē, Dubultu stacijas apkaimē un tuvākajā laikā iecerēts to nodrošināt arī Kauguru pludmalē. MWTV izvietojis ap 30 iekārtām arī Rīgā, kur tas veikts bez sadarbības ar pašvaldību.
Fkomentē rakstu Diena.lv