Pēdējo mēnešu un arī dienu laikā tāda vispārēja biedēšana ar drūmām perspektīvām pasaules, Eiropas un arī Latvijas ekonomikā kļuvusi gandrīz vai par tādu kā modes lietu. Pasaules līmenī tie biedētāji ir visdažādākie - sākot no reitingu aģentūrām, kas ik pa brīdim paziņo, ka «pārdomās» tādu vai citu valstu vai arī banku kredītreitingus (protams, tikai samazināšanās virzienā) un beidzot ar nule kā izskanējušo SVF izpilddirektores Kristīnes Lagardas atklāsmi, ka pasaule stāv jaunas «lielās depresijas» priekšā. Arī mūsmājās biedētāju netrūkst. Latvijas Bankas prezidents nebeidz atkārtot, ka nupat kā valdības sagatavotais valsts budžets ir balstīts uz pārlieku optimistiskām izaugsmes prognozēm, arī citi pašmāju ekonomikas eksperti runā, ka jau tagad jāgatavojas plānam B un pat C, jo eksporta tirgi, sevišķi uz Eiropu, ir apdraudēti un arī par eiro glābšanas programmām diez kāds optimisms nevalda.
Tā visa rezultātā veidojas tāds kā apburtais loks. Sabiedētās bankas pietur naudu un baidās kreditēt uzņēmumus, arī paši uzņēmēji nesteidz riskēt ar jaunu biznesu sākšanu vai veco paplašināšanu, arī pilsoņi stipri apdomās, pirms izšķirsies par nozīmīgiem pirkumiem, un rezultātā - ekonomika tiešām var neaugt, vai tās apjomi var pat samazināties, un galu galā sanāk tas, par ko visi tika biedēti, - recesija. Daudzi eksperti ir runājuši, ka pašlaik notiekošā krīze ir uzticības krīze, bet jāsaka, visas šo ekonomisko grandu piekoptās biedēšanas kampaņas kaut kā šo uzticību nemaz nevairo. Var jau saprast, ka daļēji šīs kampaņas mērķis ir panākt taupību un nedzīvošanu pāri saviem līdzekļiem, bet ka nesanāk līdz ar ūdeni no vannas izliet arī bērnu - noslāpēt jebkuras ekonomikas attīstības centienus vispārējas panikas atmosfērā.
Var jau, protams, meklēt vispārējās biedēšanas kampaņas iemeslus kādas sazvērestības teorijas ietvaros. Piemēram, varbūt kāds ir ļoti ieinteresēts, lai dažādu uzņēmumu un biznesu cenas kristos, lai būtu vēlme no tiem ātri un nepārdomāti atkratīties, tāpēc tos varētu uzpirkt par zemāku cenu. Nu, piemēram, izskatās, ka tā notiks ar Latvijas valsts īpašumā esošo Hipotēku un zemes banku. Kuru pašreiz paredzēts pa galvu, pa kalu pārdot, kaut arī paredzamais pārdošanas veids, pēc ekspertu domām, nesīs zaudējumus.