Vainojama korupcija. Bijuši daudzi tiesas procesi pret organizēto noziedzību, bet neviens no tiem netika pabeigts - neviens nenonāca cietumā. Kad Rumānija pievienojās ES, cīņa ar korupciju vēl palēninājās.
Pārsūdz spriedumus?
Jā. Ir runas par pievienošanos vēlāk jau šogad, bet vienkāršo rumāņu dzīvē tas neko daudz nemainīs. Tikai tik, ka, izbraucot no valsts, nevajadzēs uzrādīt pasi.
Kas bija par iemeslu radīt starptautisku pētnieciskās žurnālistikas centru?
Problēma ir tāda, ka informācija pienācīgi neplūst pāri robežām. Sākumā domāju, ka galvenais ir rakstīt par jautājumiem, kas cieši saistīti ar Rumāniju, bet ceļodams sapratu, ka viss ir saistīts. Nevar runāt par narkotiku tirdzniecību, skarot tikai Bukaresti. Ir jāpēta arī narkotiku tirdzniecība Kolumbijā. Tieši par to ir runa: jums jādodas uz citām valstīm, lai saprastu, kas vispār notiek. Tā es sapratu, ka mans darbs ir tikai daļa no puzles. Protams, mēs nekad to pilnībā nesaliksim, taču daļu gan.
Kur Latvija atrodas narkotiku izplatīšanas tīklā?
Manuprāt, Latvija ir narkotirgoņu centrs. Zinu nedaudz par narkotiku tranzītu, kas iet caur Latviju un tālāk uz Ziemeļeiropu. Narkotiku tirgoņi aizvien meklē jaunus ceļus. Ja tiek pastiprināta robeža, piemēram, starp ASV un Meksiku, viņi nemēģinās ievest narkotikas Amerikā no Meksikas garām robežsargiem, bet aizsūtīs narkotikas uz Āfriku, piemēram, uz Sjerraleoni vai Libēriju, pēc tam no Libērijas uz Amsterdamu Nīderlandē, un no Amsterdamas tās jau ceļos uz Ņujorku. Tas ir garāks ceļš, taču šādu jancīgu ceļu radīšana viņiem atmaksājas. Un Latvija ar pieeju jūrai ir dabisks narkotiku tirdzniecības centrs.
Kur vēl Latvija parādās jūsu pētījumos?
Latvija spēlē lielu lomu ofšoru biznesā. Tajā ļoti ir iesaistīts banku bizness, kuru dažkārt izmanto noziedznieki. Es nezinu, vai tas ir vaļīgo banku likumu dēļ vai arī banku darbinieki neievēro zināmas naudas atmazgāšanas novēršanas prasības, bet mēs ļoti bieži uzduramies Latvijas bankām, kas ir iesaistītas netīrā biznesā.
Vai šī banku un ofšoru pētniecība ir procesā? Vai jūs par to varat runāt?
Savā mājaslapā minam dažas lietas, kurās ir atsauce uz Latviju. Es neko daudz nevaru runāt papildus tam, kas jau ir publicēts. Jāturpina pētniecība, jānoskaidro, kas tam visam apakšā, jāprecizē cilvēku vārdi, jāuzzina, kādas ir saites un vai tur ir noziegums. Dažreiz nav nekāda nozieguma, tikai vide ir dīvaina vai likums nav gana stingrs.
Mēdz būt atšķirīgi iemesli. Dažreiz arī par Rumāniju saka - tur ir liela korupcija, tāpēc ka nepareizi tiek izlietoti Eiropas fondi. Bieži tas nav tiesa. Viņi nepareizi izmanto fondus, jo ir muļķi. Ne vienmēr ir tā, ka viņi plāno: es tagad to nozagšu. Vienkārši mēdz būt ļaudis, kam trūkst zināšanu un prasmju un kas izlieto naudu nepareiziem nolūkiem vai arī to izšķiež, jo nezina, ko ar to patiesībā iesākt. Ne vienmēr aiz tā slēpjas liela shēma.
Kā, skatoties no jūsu pētniecības specifiskās perspektīvas, Latviju ietekmē Krievijas tuvums?
Krievijas ietekme ir ļoti liela. Liela daļa organizētās noziedzības nāk no Krievijas. Daudz kas tur nav sevišķi skaidrs un caurskatāms. Dažādos ēnu biznesos var redzēt sadarbojamies krievus ar rumāņiem, iespējams, arī ar latviešiem. Kad runa ir par naudu, nav svarīga ideoloģija vai tautība. Noziedznieki par to neinteresējas.
Terorismam ir arī ideoloģiskais atzars, bet, kad runa ir par organizēto noziedzību un naudu, naudas legalizēšanu, ideoloģijai vietas nav, tad Krievija ir tikpat slikta kā jebkura cita valsts mūsu reģionā.
Runājot par necaurskatāmību darījumos, vai varētu teikt, ka tā ir tāda kā nacionāla iezīme?
Tas nāk no padomju laikiem, kad bija daudz noslēpumainības. Pagājis tikai 20 gadu kopš Padomju Savienības sabrukuma. Ja palūkojamies, kas tagad ir pie varas, tie daudzos gadījumos ir tie paši cilvēki. Kaut kas mainīsies, nākot jauniem cilvēkiem, bet būs nepieciešami vēl 20 gadu, lai pilnībā mainītos sistēma un cilvēki.
Kā dzelzs priekškara krišana ietekmēja noziedzību?
Sabrūkot tādām institūcijām kā Valsts drošības komiteja un citi slepenie dienesti, to darbinieki zināja, kā atmazgāt naudu, kā nodibināt uzņēmumu ārzemēs, kā izmantot «spoku uzņēmumu» un kā izmantot aizsegu. Viņi attapās jaunā vidē un sāka rīkoties privāti - nodibināja privātos apsardzes uzņēmumus, tirdzniecības firmas un, protams, izmantoja tās pašas metodes, ko aukstā kara laikā. Un noziedzība kļuva internacionāla.
Vai arī gudrāka?
Jā. Noziedznieki vienmēr ir soli mums - žurnālistiem un tiesībsargājošām institūcijām - priekšā. Viņi ir ļoti radoši, un viņiem ir daudz naudas. Varas iestādēm ir jāgriežas parlamentā, jāapstiprina budžets un tamlīdzīgi, bet noziedzniekiem ne. Viņi nopērk noklausīšanās ierīces un izmanto internetu bez jebkādām problēmām, jo viņiem nav nevienam jāatbild par savu rīcību.
Starptautiski darbojas gan noziedznieki, gan tiesībsargājošās institūcijas. Vai tā ir arī žurnālistikas nākotne?
Vienīgais veids, kā risināt globālus jautājumus, ir globalizēties. Ja ir starptautiski kontakti, ir pieeja starptautiskai informācijas apritei un var ieraudzīt kopējo ainu. Pirms diviem gadiem strādājām pie projekta par nelegālo cigarešu tirdzniecību. Bulgāru kolēģis Sofijā atklāja, ka dažas cigarešu kontrabandā iesaistītas kompānijas pieder kādam īram un viņš pērk īpašumus Melnās jūras krastā. Patiesībā tā bija Īru republikāņu armijas (ĪRA) operācija. Atklājās, ka ĪRA ir iesaistīta cigarešu kontrabandā. Un tas viss sākās ar vietējā mēroga pētījumu.
Kāpēc pie Melnās jūras? Kur gan īru patriotisms?
Īri tur pirka nekustamos īpašumus, jo Austrumeiropā bija nekustamā īpašuma burbulis. Viņi tur atmazgāja naudu.