Ziņojumu sagatavojusi janvārī dibinātā nevalstiskā Globālā narkotiku politikas komisija, kuras mērķis ir pārskatīt ANO Narkotiku kontroles programmu. Komisijā Brazīlijas eksprezidenta Fernando Henrika Kardoso vadībā apvienojušās tādas prominences kā ANO bijušais ģenerālsekretārs Kofi Annans, bijušie Kolumbijas, Meksikas un Šveices prezidenti, britu miljardieris un kompānijas Virgin īpašnieks Ričards Brensons u. c.
Autori aicina valstis atzīt to, ka «represīvās stratēģijas neatrisinās problēmu un karš pret narkotikām nav un nevar tikt uzvarēts». Narkomānija būtu jāuzlūko kā slimība, nevis noziegums. Tā vietā, lai sodītu narkotiku lietotājus, kas «neapdraud apkārtējos», jāpāriet uz vieglo narkotiku, piemēram, marihuānas, dekriminalizāciju. Šāds solis mazinātu organizētās noziedzības radīto kaitējumu un ļautu koncentrēt uzmanību ārstniecības programmu atbalstam.
Narkoloģe Tatjana Justa gan nedomā, ka Latvijā vajadzētu legalizēt narkotikas: «Es esmu pret to. Mēs, narkologi, redzam, ka, piemēram, marihuānas lietošana izraisa tādu pašu atkarību kā alkohols un citas narkotikas. Tā izraisa apziņas traucējumus - cilvēkam, kurš ir sapīpējies, ir traucēta uztvere, un viņa uzvedība ir neadekvāta, tāpēc viņš var izdarīt dažādus likumpārkāpumus.» Narkotiku legalizācija esot izmisuma solis, pie kā ķeras valstis, kurās lietotāju ir tik daudz, ka policija vienkārši nav spējīga tikt galā. «Es nedomāju, ka Latvijā situācija ir tik traģiska, mēs tomēr neesam Meksika,» uzsver narkoloģe.
Latvijas Iekšlietu ministrijas izstrādātās narkotiku apkarošanas pamatnostādnes 2011.-2017. gadam paredz izņemt no Krimināllikuma cietumsodu par neliela daudzuma narkotiku glabāšanu, bet narkotiku lietošanas vai tirgošanas dekriminalizācija Latvijā nav ieplānota.