Aigars Birzulis
Vai ar šo panākumu pārsteidzāt ne tikai citus, bet arī paši sevi?
Grūti tā novērtēt. Drīzāk gaidījām to brīdi, kad spēle beidzot izdosies tāda, kādu mēs to vēlētos redzēt. Ne tik gludi patiesībā gāja. Īpaši jau grupu turnīrā, kur bija atsevišķi kritumi. Par laimi, tie nebija ilgstoši, un pamazām arī parādījās stabilitāte un ritms.
Kur meklējama panākuma sāls?
Būtiskākais izaicinājums bija atrast kopspēli šādā salikumā, jo Haralds ir ātras spēles piekritējs un Mārtiņam nācās pielāgoties šai spēles manierei. Tas bija neērti arī mūsu pretiniekiem. Nav jau tā, ka sadarbību sākām no baltas lapas. Treniņgrupā strādājam ar trim pāriem vienlaicīgi, un bieži vien, lai atšķaidītu iekšējo pāru rutīnu, pamainām partnerus un paspēlējam arī citos virknējumos.
Vai turnīra gaitā bija brīdis, kad sapratāt, ka zelta godalgas ir sasniedzamas?
Jā. Tāds lūzuma punkts bija ceturtdaļfināla spēle pret Azerbaidžānas duetu, kurā vispirms paši iekritām un radījām sev virkni problēmu, bet pēc tam ar stabilu spēli bez lielām kļūdām visu labojām. Tur arī radās pārliecība, kas mums ļāva droši uzvarēt daudzos trešos setus.
Kāds šķita turnīra līmenis?
Ierodoties Baku, jau zinājām, ka tur nebūs pasaules augstākā līmeņa duetu. Atsevišķas komandas bija pazīstamas, citas - ne tik daudz. Tiesa, jau pēc turnīra paskatoties rezultātus - komandu, kurām es pats paredzēju vietu četriniekā, tur nebija. Tas liecina, ka konkurence bija ļoti vienmērīga un daudz ko izsaka gatavība konkrētajā laika periodā.
Attaisnojās ASV Grand Slam upurēšana šī starta labad?
Komandas ietvaros Mārtiņa un Hermana Egleskalna duets kā potenciālais olimpiskais pāris varbūt arī nedaudz zaudēja, taču mums šosezon bija diezgan slikta kvalifikācijas punktu barjera, kas mūs līdz šim allaž saveda kopā ar mums neērto poļu komandu. Tas mums sezonas sākumā diezgan iegrieza. Nav teikts, ka Amerikā punktu ziņā viņi iegūtu vairāk. Šeit Mārtiņš un Haralds ieguva pa 160 ranga punktiem, kas ļaus pacelties rangā abu pārstāvētajiem pāriem.
Nekur jau arī nav teikts, ka Mārtiņš ar Egleskalnu tiešām spēlēs līdz atlases posmam. Skaidrs, ka tāds ir mērķis, un strādājam, lai viņi atrastu kopēju valodu pēc iespējas ātrāk, taču situācija var prasīt izskatīt un pieņemt arī citus lēmumus.
Vai Eiropas spēles sevi pierādīja kā sacensības ar nākotni?
Mani pārsteidza sacensību un sporta bāžu līmenis. Azerbaidžānas valsts un prezidents tiešām bija pacentušies, lai nekā netrūktu. Viss bija ļoti jauki un pārdomāti, augstā līmenī sarīkots.