Bizness vai tomēr hobijs?

Izlasīju šo rakstu un pasmējos - Klučniece un citi LKF darboņi jau nu nav tie, kam būtu jāstāsta pasaciņas par to, ka suņu audzēšana nav bizness! Latvijā, skaitot ĪSTOS suņu audzētājus, pietiktu ar abu roku pirkstiem. Vispār šis man ir pat sāpīgs jautājums. Kādreiz ļoti nopietni nodarbojos ar visu šo "padarīšanu." Tolaik, lai tiktu uz kursiem un kļūtu par kinologu un tiesnesi, vajadzēja stažēties pie 3 dažāda līmeņa tiesnešiem izstādēs un saņemt no viņiem atsauksmes. Tad nu lūk - es atteicos no šīs idejas tad, kad trešajā izstādē (straptautiskā) atklāti salamājos ar tiesnesi. Biju atklāti izteikusi viņai sašutumu par to, ka viņa savu suņu bērnus un bērnu bērnus, un savu draugu suņus virzīja ringā pirmajās vietās, bet šiem suņiem bija tālu līdz sugas standartam. Turpretī tiešām izcili suņi tika atstāti pašās beigās. No tiesneses saņēmu mierīgu atbildi - gribi būt šajā biznesā? - mācies savaldīties un dari, kā ir labāk savējiem! Tā darot visi. Jo īpaši Latvijā. Kāds te godīgums, kāds te hobijs vai vaļasprieks?! Tīrākais bizness!!!