Tikko uzņēmumam parādās problēmas izpildīt saistības pret kreditoriem, uzreiz jāvērtē, vai nav lietderīgi pašiem iniciēt Tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) - pirms maksātnespēju nav rosinājis kāds no kreditoriem. Jo laicīgāk uzņēmuma īpašnieki apzinās, ka perspektīvā būs grūtības, jo ātrāk un kvalitatīvāk var sagatavot pamatotu TAP pasākumu plānu, lai biznesu glābtu. Jāņem vērā, ka TAP plāns jāapstiprina kreditoriem, tāpēc tam jābūt skaidram un loģiskam. TAP plāns ir ceļvedis turpmākajiem diviem gadiem - kā tiks atveseļots uzņēmums un kādos termiņos un apmēros kreditori saņems savu naudu.
Lielākā bēda ir, ja par risinājumiem sāk domāt vien tad, kad parādi jau tiesā iztiesāti un tiesu izpildītājs jau sācis tiesas nolēmuma izpildi, vai arī kad tiesu izpildītājs savu darbu jau beidzis un mantu pārdevis. Nereti uzņēmēji pārvērtē savas spējas tikt galā ar augošajiem nodokļu parādiem. Tie krājas, krājas, līdz vadzis lūst, - un šādos apstākļos situāciju jau kontrolē kreditors.
Pastāv arī tāds TAP paveids kā Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process - ĀTAP -, tas ir piemērots gadījumos, kad parādniekam ir maz kreditoru, nav strīda par tiesībām un TAP plānu var saskaņot ar kreditoriem ātrāk. Līdz ar tiesas lēmumu par TAP lietas ierosināšanu parādnieks tiek pasargāts no tūlītējām nelabvēlīgām sekām (piemēram, tiek apturēta parādu piedziņa, aktīvu un kontu apķīlāšana, kreditori nedrīkst iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu) un iegūst laiku divus trīs mēnešus TAP pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem.
Deklaratīvi runājot par atbalstu vietējiem uzņēmējiem, politiķiem jāatceras, ka TAP ir pēdējais pieejamais tiesiskais instruments pirms maksātnespējas procesa, kad valsts patiešām var palīdzēt biznesam atgūties no ārēju apstākļu radītām grūtībām. Piemēram, valsts (VID personā) var elastīgāk atbalstīt iesniegtos TAP plānus, kritiskos gadījumos, kad uzņēmums ir īpaši būtisks (nodrošina darbavietas, pienesumu ekonomikā), ļaut samazināt vai dzēst arī daļu no nodokļu pamatparādiem.
Nozīmīgs atspaids būtu attieksmes maiņa pret nodokļu maksātājiem, proti, ka labāk atlikt nodokļu samaksas termiņu, piemērot elastīgu samaksas grafiku nekā panākt biznesa finālu un darba devēju emigrāciju. Saprotoša valsts attieksme būtu nekreņķēties par dažu desmitu eiro nesakritībām atskaitēs un nesākt dārgu procesu šādu pārkāpumu novēršanai. Pietiktu ar brīdinājumu, lai uzņēmējs var pelnīt, nevis pavadīt laiku dokumentu pārrakstīšanā.
Laikā, kad Latvija kļūst par vienu no lielvalstu ekonomiskā kara dalībniecēm, adekvāta būtu mazo biznesu aktīvi atbalstoša politika. Vismaz mikrouzņēmuma nodoklis kā sevi pierādījis risinājums būtu atstājams tagadējā - 9% - redakcijā. Kamēr Latvijā vēl palikuši šī un citu nodokļu maksātāji!
*Zvērināts advokāts