A. Stirna. Es narkoloģijā strādāju kopš 1986. gada, un ik pa brīdim parādās ideja, ka vajadzētu legalizēt marihuānu, jo tā it kā ir viegla narkotiskā viela ar vismazākajām sekām. Marihuānas, tāpat kā tabakas, lietošanas sekas neredz tūlīt, bet mēs jau 80. gados brīdinājām - paskatīsimies, kāda ir mūsu sabiedrība, mūsu jaunieši. Šodien mēs reāli redzam, ka 80.-90. gadu pīpmaņi ar šizofrēnijai līdzīgām psihes izmaiņām atrodas psihiatriskajās klīnikās. No juridiskā viedokļa marihuāna un visi kaņepju preparāti ir aizliegto narkotisko vielu pirmajā sarakstā, tātad nav izmantojami arī medicīnā.
Jurģi, no tā, ka jūs ik pa brīdim uzstājaties par marihuānas legalizāciju, cilvēkiem ir radies priekšstats, ka jūs regulāri uzpīpējat. Vai jūs to darāt bieži?
J. Liepnieks. Nē, es to nedaru. Es esmu pamēģinājis, bet es gribētu norobežoties no tā, ka kompetence šajā jautājumā ir atkarīga, vai lieto vai nelieto. Neesmu mediķis, un nebūtu korekti sākt diskusiju par medicīniskiem aspektiem. [..] Ir ļoti daudz pētījumu par alkohola un tabakas kaitīgumu, un es neesmu dzirdējis no narkologu sabiedrības prasības aizliegt alkohola lietošanu tikai tāpēc, ka alkohola lietošana zināmos gadījumos izraisa medicīniskas konsekvences. Protams, ir iespējams sev nodarīt pāri ar marihuānu, tāpat kā ir iespējams nodarīt sev pāri ar velosipēdu.
A. S. Narkologi diskutē par alkohola reklāmas un tirdzniecības laika ierobežošanu, mēs piedalāmies Saeimas komisiju sēdēs. Alkohola pieejamība ir jāierobežo, sevišķi jauniešiem.
J. L. Kāpēc marihuānu nevar tirgot legāli, ļoti ierobežoti, sevišķi jauniešiem?
S. Skaida. Nav visai korekti runāt par nāves gadījumiem, jo neviens nemirst no alkoholisma, opiomānijas, amfetamīniem, mirst no sekām. Kāpēc Latvijā nav valsts monopola attiecībā uz alkoholu? Man katru dienu nodaļā nonāk pusaudži ar alkohola lietošanu. Mani pacienti pārsvarā ir jaunieši. Vai kādam veikalam ir atņemta licence par alkohola tirdzniecību jauniešiem? Kur ir garantija, ka, legalizējot marihuānu, nenotiks tas pats - jaunieši dabūs un nopirks, kaut viņiem tas būs aizliegts? Nīderlandē ir ļoti stingri noteikts, ja jaunietim Coffee Shop pārdos marihuānu, tūlīt atņems licenci. Jauniešu smadzenes nav nobriedušas, un es esmu par to, lai arī alkoholu pārdotu tikai no 21 gada vecuma.
J. L. Skaidrs, ka alkoholu nevajag dot jauniešiem, un arī marihuānu neviens negrib dot jauniešiem. Runa ir par to, ka mēs gribam dzīvot brīvā valstī, kur pieauguši cilvēki paši pieņem izvēles.
Vai mums ir motivācija diviem ļaunumiem likt klāt nākamo?
J. L. Marihuāna ir daudz lētāks un nekaitīgāks apreibināšanās līdzeklis nekā alkohols. Ja būtu pieejama marihuāna, to smēķējot, nerastos nepieciešamība lietot alkoholu, to lietotu krietni mazāk. To varat pārbaudīt, parunājot ar Amsterdamas bāru īpašniekiem. Neviens tur nelieto alkoholu, drīzāk ēd kebabus. Tāpēc ir viedoklis, ka alkohola industrija ir lielākais lobijs pašreizējai likumdošanai. Organizētā noziedzība ir ieinteresēta pašreizējās kārtības saglabāšanā, jo dīleri ir ieinteresēti uzvedināt jūs uz kaut ko stiprāku, tādā veidā notiek pāreja no marihuānas uz amfetamīniem un heroīnu. Legalizēšanas apstākļos var kontrolēt apriti. Pēc Eiropas Komisijas datiem, 76 miljoni eiropieši ir lietojuši marihuānu.
A. S. Marihuānas aktīvā viela tetrahidrokanabinols uzkrājas cilvēka galvas smadzenēs un iedarbojas apmēram mēnesi. Jūs ļoti rožaini stāstījāt par Nīderlandi. Katru mēnesi no sintētisko narkotiku pārdozēšanas mirst 30 cilvēku, vienas narkotikas legalizācija nenovērš citu narkotiku lietošanu.
S. S. Narkotikas sāk lietot cilvēki ar uzvedības traucējumiem, tieši šie cilvēki meklēs vielu, kas viņu stāvokli ietekmēs. Pirms dažām dienām es uz psihiatrijas nodaļu pārvedu 18 gadu vecu puisi, kurš divus gadus diendienā ir lietojis marihuānu, pēdējā pusgadā retāk, un pirms neilga laika viņa mamma pamanīja dīvainības, ka viņš ir nolēmis doties uz Izraēlu, viņam jākāpj kalnā, viņam ir misija. Tas nav vienīgais gadījums. Ir pētījumi, kas parāda skaidru sakarību - jo biežāk smēķēta marihuāna, jo lielāka ir psihiskās saslimšanas iespēja.
J. L. Pētījumi rāda, ka ietekme ir uz bērniem, kas lieto marihuānu līdz 15 gadu vecumam. Neviens taču neapgalvo, ka alkohols un marihuāna jāpārdod padsmitgadniekiem!
S. S. Katrā valstī ir savi likumi. Ir valstis, kur par narkotiku lietošanu draud nāvessods, pie mums nedraud nekas.
J. L. Pie mums draud cietumsods! Nekas nedraud lielākajā daļā Eiropas. Marihuāna ir dekriminalizēta Vācijā, Somijā, Austrālijā, Čehijā, Portugālē, Maķedonijā, Beļģijā, Venecuēlā, Meksikā, Čīlē, Ekvadorā, nerunājot par ASV, kur 15 štatos ir atļauta medicīniskā marihuāna.
Ar ko ASV medicīnas sistēma atšķiras no mūsējās, kāpēc tur pieļauj, bet pie mums ne?
S. S. Ir vairākas slimības, kuru ārstēšanā marihuānu pieļauj ne jau apreibināšanās nolūkā; audzēju ārstēšanā ar ķīmijterapiju, dodot marihuānu, samazina sliktu dūšu. Glaukomas gadījumā var samazināt acu spiedienu. Tomēr esmu lasījusi, ka mediķi ir sapratuši - šāda veida ārstēšana izraisa atkarību.
J. L. Protams, nav nepieciešamības tirgot zālīti veikalos medicīnisku iemeslu dēļ. Īstais iemesls ir acīmredzams - legalizēt marihuānu nav nemaz tik vienkārši. [..]
Brīžiem rodas jautājums, cik nopietni jūs to visu domājat un vai vienkārši netracināt sabiedrību.
J. L. Man ir vairāki mērķi...
A. S. ... pievērst sev sabiedrības uzmanību.
J. L. Protams, arī tas. Skaidrs, ka legāla marihuānas aprite ģenerētu milzīgus ienākumus budžetā un ekonomikā. Otrkārt, es neciešu, ka valsts grib mani mācīt, ko man ēst, ko pīpēt.
Lasītāji komentāros prasa: ko lobē Liepnieks, kas aiz viņa stāv?
J. L. Dīleriem tas nav vajadzīgs. Ja jūs varat atvest, kas grib aiz manis stāvēt, es pieņemšu ar prieku. Tādi likumi kā Latvijā ir tikai Rumānijā, ir skaidrs, ka dekriminalizācija būs, kāpēc mums vienmēr jābūt pēdējiem?
A. S. Vai esat parēķinājis, kādi būtu izdevumi ārstēšanai, policijas pastiprināšanai? Nīderlandē narkotūrisms palielina dažādas problēmas, tāpēc to ierobežo.