Žalūzijas un Sirmais
Skaistā meklējumos ar fotogrāfu nobraucam pa Barona un Brīvības ielu. Rotājumi ir, taču ne tādi, lai gribētos piestāt, - uz palodzēm eglīšu lampiņas, bumbuļi, adventes vainagi. Modes nams Palazzo Italia, kas savulaik spīguļoja no augšas līdz apakšai, slēgts. Vismaz melnie logi aizklāti ar baltu papīru, kurā izgrieztas cilvēku faktūras. Drogas logus aizlipinājušas ar reklāmu, kur redzama meitene rūķa cepurē un izvalbītām acīm. Viņai apkārt preces par pazeminātām cenām. Arī retā kafejnīca iztiek bez izdevīgo piedāvājumu reklamēšanas. Lauvas nams ir pacenties, apjožot sevi skujām. Naivi gan domāt, ka Ziemassvētkos svarīgāks par preces reklamēšanu būs svētku rotājums. Tie laiki beigušies. Double Coffee taču jāpārdod brokastis, ne Ziemassvētku sajūta.
Arī Matīsa, Bruņinieku un Avotu ielā negribas piesiet skatienu. Pat gaģušņikos nav nekā jautra. Laikam taupa arī Swedbank, jo kā dekoru izmantojusi pašreklāmu ar Mārtiņu Sirmo un Labestības dienas Enģeļi pār Latviju.
Dodamies uz Vecmīlgrāvi - varbūt ārpus centra būs kāds tīrradnis. Velti. Maxima svētkus slēpj aiz baltām žalūzijām.
Sivēns kronī
Ģertrūdes ielā jau ir priecīgāk. Kroga K.I.D. logā balti briežu zīmējumi un pie ārdurvīm eglītes podos. Allaž svētku sajūta bijusi Berga bazārā, tāpēc dodamies turp. Jā, ir jauki. Emihla Gustava logos skuju virtenē grozās piparkūkas. Pārdevējs Matīss stāsta, ka dekoru veidojusi māksliniece, kura rūpējas par veikala iekārtojumu.
Vecrīgā noskaņu rada Ziemassvētku tirdziņš un mūzika, tomēr skatlogi ir skumīgi. Uzmanību piesaista kafejnīcas Ņam ņam durvis, kur ar skuju vainagu apvīts sivēna portrets. Paverot durvis, nosmaržo sutināti kāposti un, šķiet, arī šņukurs. «Cilvēki ienāk, degunus nokāruši, skatās uz kartupeļiem un prasa, kur ir gaļa. Vismaz rotājumi kādu gaišumu dod. Nu jāsapurinās, nedrīkst skumt!» saka pavāre Ingrīda un piebilst, ka svētku rotai vajadzētu būt svētai lietai katrā māja. Tā uzskatot arī kafejnīcas saimnieks Raimonds Ungurs. Viņš stāsta, ka rotājumi Fīlingam un Ņam ņam izmaksājuši ap 300 latiem un ēkas dekorējis pats. «Protams, tas neatmaksāsies, taču vismaz sirdī prieks. Un to nevar izmērīt naudā. Nu tā jau ir tik drūmi!» saimnieks smej, ka mūsdienās vairs neesot naudas nekam. Arī elektrībai, ko rotājumi nemaz tik daudz nepatērējot. «Galvu augšā! Nav citu variantu!» saka saimnieks un teic, ka jākāpj pagrozīt rūķi, kas vējā uzgriezis muguru cilvēkiem.
Konkurss būs
Vai tieši šogad nevajadzētu rīkot konkursu par skaistāko skatlogu, lai pierādītu, ka cilvēki ar izdomu spēj darīt pilsētu līksmāku? Juris Radzēvičs, Rīgas domes izpilddirektors, skaidro, ka konkurss nav izsludināts tāpēc, ka patlaban notiek nodaļu reorganizācijas, turklāt uzņēmēji nerotā logus, jo tā nav prioritāte. Šogad arī nevarēšot piešķirt naudas balvas. Bet cik tad maksā izstaigāt Rīgu un novērtēt kaut ar diplomu?! Pēc pārdesmit minūtēm uzrodas labas ziņas, kas vai nu bija pazudušas, vai uzradās no jauna, - konkretizēts departaments, kurš varētu uzņemties rīkošanu. Dzintra Oga-Vasale no Kultūras departamenta apstiprina, ka šonedēļ tiks izsludinās skatlogu, ēku fasāžu un priekšlaukumu noformējuma konkurss Ziemassvētki 2009. Naudas balvas nebūs, toties cīņas spars un gods gan.
To atzinīgi vērtē Arta Goldberga, Rīgas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldes vadītāja. Lai arī šogad esot maz labu skatlogu, tieši tāpēc svarīgi novērtēt tos, kuri centušies. Lielākoties gan tie esot saimnieki, kuru idejas un darbi priecējuši arī iepriekšējos gados. «Senāk skatlogu apskate bija notikums, piemēram, Saktā un universālveikalā Centrs, taču patlaban vairs nav deviņdesmito gadu entuziasma. Svarīga ir pārdošana,» A.Goldberga norāda, ka tie veikalnieki, kuri aizlīmē logus ar akciju uzsaukumiem, paši nogalina svētku sajūtu, jo no ārpuses nerada tādu gaisotni, lai cilvēki gribētu veikalā ieiet. Svētkus taču radot arī gaidīšanas noskaņa, ne tikai dāvanu pirkšana. «Šogad rotājumi vairāk atkarīgi no izdomas, ne naudas,» eksperte par jauku tendenci uzskata eglītes podos un sveces pie ēku namdurvīm. «Nevajag jau daudz. Nesen mani aizkustināja pieticīgās Šķērsielas puses mājas. Tur logos bija piparkūku vīriņu virtenes.»