Vilto dokumentus
Ministrijas apkopotie dati liecina, ka plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam struktūrfondu un Kohēzijas fonda apguvē tika fiksēts 6000 neatbilstību, no kurām 72 gadījumos konstatētas aizdomas par krāpšanu.
Šie skaitļi gan neatspoguļo pilnu ainu, jo nozīmīgu daļu - lauku un zivju fondus - administrē Zemkopības ministrija ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) palīdzību. LAD Juridiskā departamenta direktores vietnieks Andris Lācis Dienai atklāj, ka aizvadītajā plānošanas periodā atklāti 30 krāpšanas gadījumu, tas kopējo skaitli padara iespaidīgāku. Vēl jo vairāk tāpēc, ka to papildina daži krāšņi piemēri. Vēl nesen ziņu aģentūra LETA vēstīja, ka par noziedzīgām darbībām saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda naudas līdzekļu izkrāpšanu un ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas aizdomās tiek turēts viens no lielākajām mežu zemes īpašniekiem Latvijā Modris Fokerots. Viņš pats apsūdzībai nepiekrīt, sakot, ka «nav neviena likuma panta, ko es būtu pārkāpis, bet problēma ir VID darbinieku visatļautībā un iznīcinošajā attieksmē pret biznesu».
Kopumā tieši LAD ir iniciators krimināllietu sākšanai pret fondu izkrāpējiem. Dienests konstatē krāpniecības pazīmes administrēšanas procesa ietvaros un tālāk to nodod policijai. Tiklīdz tiek konstatētas neatbilstības normatīvajiem regulējumiem, dienests projekta iesniegumu noraida. Pārsvarā gadījumu tas notiek pirms finansējuma izmaksāšanas. Ja nauda jau ir piešķirta, tiek pieprasīta tās atmaksa. Parasti pārkāpumi tiek konstatēti brīdī, kad speciālisti veic dokumentu pārbaudes, kā arī pārbaudes projektu īstenošanas vietās.
«Bieži krāpniecība saistīta ar nefunkcionējošām vai neatbilstošām iekārtām. Piemēram, tiek nopirkta brikešu ražošanas līnija, kas nedarbojas vai arī ir salikta no dažādām detaļām. Turklāt tas nav oriģināls, kas minēts iepirkumu dokumentos. Pēc visa tā mēs saprotam, ka finansējuma pieprasītāja dokumenti tiek uzskatīti par fiktīviem. Bieži vien šādas iekārtas tiek piegādātas no Ķīnas. Ja iekārta ir īpaši specifiska, mēs pieaicinām speciālistus. Mēs lūdzam īpašniekus demonstrēt, kā darbojas iekārtas, visbiežāk viņiem šāda prasība šķiet apgrūtinoša - cilvēki pārliek datumus, aicina mūs ierasties citu dienu,» atklāj A. Lācis un norāda, ka bieži projektos dominē arī lietotas detaļas, ko normatīvie akti aizliedz. Dienests ir saskāries arī ar mākslīgu sadārdzinājumu un fiktīvām kredītiestāžu izziņām.
Nosūdz organizācijas
Arī Finanšu ministrija konkrētus piemērus nenosauc. ES fondu revīzijas departamenta direktore Nata Lasmane Dienai atklāj, ka visaktīvāk krāpšana parasti notiek būvniecības nozarē. Tieši būvniecībā katru soli ir visgrūtāk izkontrolēt, jo «gatavam objektam ir grūti pārbaudīt, kādi materiāli patiesībā ir izmantoti». Krāpšanās mēdz notikt arī ar semināriem, kuru organizētāji formāli uzrāda, ka seminārs notiek, bet reāli tas neatbilst patiesībai. Tiesa, pieķertie krāpnieki naudu nesaņem, jo fondu būtība slēpjas naudas atmaksā, kad projekts jau ir paveikts. Kā norāda N. Lasmane, valsts nevar atļauties tērēt lielus resursus iespējamo shēmu meklēšanā, ļoti liels palīgs ir pati sabiedrība. Bieži uz iespējamo krāpniecību norāda nozares organizācijas, kuru biedri par negodīgajām darbībām ir informēti.
Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) ir savs mehānisms, kā atklāt finansējuma saņēmēju prettiesiskās darbības. Aģentūras pārstāve Vineta Vilistere-Lāce Dienai atklāj, ka pērn pēc LIAA iniciatīvas ierosināti četri kriminālprocesi. Aģentūra koncentrējas tieši uz uzņēmējiem. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko norāda, ka krāpšanas uzraudzība un krāpšanas gadījumu skaits iet roku rokā. «Jo mēs stingrāk savelkam precīzo krāpšanas uzraudzību, mērķējot uz tām vietām, kurās ir lielākā krāpšanas iespējamība, jo krāpšanas gadījumu kļūst mazāk. Pērn mums bija divi lieli uzsaukumi augstas pievienotās vērtības investīciju programmā, krāpšanas gadījumu skaits ir sarucis. Kopumā ir bijuši vairāki desmiti gadījumu, kad mēs esam konstatējuši aizdomīgus darījumus, tomēr šeit tas nav noticis. Vismaz pagaidām mēs neredzam tādus klasiskos variantus kā, piemēram, ka iekārtas tiek pirktas no starpniekiem un tad tās mākslīgi tiek sadārdzinātas,» skaidro R. Aleksejenko.
Birokrātija krāpnieku dēļ
Uzņēmēju gadījumā krāpšanās visbiežāk notiek, mēģinot maldināt LIAA, ka nopirktais maksā dārgāk nekā patiesībā. Tas attiecas gan uz pētniecību, gan nostrādātajām stundām un likmēm, gan uz iekārtām, kas būtībā ir apjomīgas programmas.
Otrs svarīgs aspekts, kam uzmanību pievērš LIAA speciālisti, ir pašvaldību iepirkumi. Pārāk birokrātiskās un sarežģītās procedūras iepirkumu dalībniekiem sagādā galvassāpes, tāpēc bieži vien tiek saņemti pārmetumi no valsts un pašvaldību iestādēm. Tomēr, kā norāda R. Aleksejenko, tieši šis komplicētais process ļoti viegli ļauj atsijāt potenciālos fondu izkrāpējus. «Tas vistiešākajā mērā ir saistīts ar krāpnieku ķeršanu. Tā kā iepirkumu procedūrai ir vairāki posmi, publiskā sektora projektu gadījumos ļoti reti nonāk līdz tādai krāpšanai, ka ir jāiesaista policija. Šeit jau diezgan agrīnā stadijā var fiksēt krāpnieciskas pazīmes, un līdz ar to iepirkumu nav iespējams saskaņot,» atklāj ministrijas pārstāvis, kas ilgus gadus LIAA vadījis programmas vadības nodaļu.
Jaunākie dati par ES valstīm kopumā liecina, ka 2013. gadā vien Eiropas Komisija (EK) saņēmusi teju 16 000 iesniegumu par pārkāpumiem un krāpšanas gadījumiem. Naudas izteiksmē tas ir 2,14 miljardu eiro. Jāteic, ka krāpšanas gadījumu skaits palielinās. Lai apkarotu negodprātīgo rīcību, EK izveidojusi īpašu risku vērtēšanas rīku ARACHNE. Eksperti ir pārliecināti, kas tas palielinās projektu atlases efektivitāti, atvieglos vadības pārbaudes, līdz ar to dalībvalstīm būs vieglāk identificēt krāpniecību un to novērst.