Tāpēc velosipēdista drošībai jāievēro, lai braucamrīks būtu aprīkots ar atstarojošiem elementiem - velosipēdam priekšpusē jābūt baltam atstarotājam, aizmugurē - sarkanam, abos sānos - oranžiem (dzelteniem) gaismas atstarotājiem. Diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos velosipēdam priekšā jādeg baltam lukturim, aizmugurē - sarkanam.
Riteņbraucējam nav obligāta prasība mīties ar ķiveri galvā. Tās esamība ir rekomendējoša. Viesturs Silenieks, Riteņbraucēju apvienības biedrs, teic, ka tas ir Eiropas Riteņbraucēju federācijas oficiālais viedoklis un pārmetumi, ka velobraucējs brauc bez tās, esot nepamatoti. Pirmkārt, paši ražotāji norādot, ka ķiveres iztur triecienu, ja riteņbraucējs nebrauc ātrāk kā 20 km/h. Otrkārt, ķivere nav konstruēta tā, ka sadursmē pasargātu velobraucēja galvu. Cita lieta, ja tā būtu motociklista ķivere - tai ir slēgts žoklis.
Viņaprāt, ja riteņbraucēju drošībai noteiktu, ka ķiverēm jābūt obligātām, samazinātos braucēju skaits. Viņš min, ka Spānijā, Jaunzēlandē, kur šī norma ir spēkā, tieši tas noticis - braucēju skaits sarucis par 30%. Silenieks teic, ka tas ir iemesls, kāpēc biedrība iebildusi arī pret obligāto vestu lietošanu, jo riteņbraucēju pasargājot nevis vestes esamība vai neesamība, bet atstarojošais elements, kurš var būt lentes veidā aptīts ap kāju vai roku.
Silenieks spriež, ka velosipēdista traumatismu palielina arī fakts, ka joprojām trūkst drošu velostāvvietu. «Ja velosipēdu nozog vienreiz otrreiz, cilvēks vairs nepirks labu mantu, bet tādu - ka tik ripo. Tomēr velobraucēja drošībai braucamrīkam jābūt vienmēr kārtībā.»