«Es to izdarītu vēlreiz,» sacīja 33 gadus vecais vīrietis, uzsverot, ka šādi rīkojies, lai pasargātu Norvēģiju no imigrācijas, islāma un multikulturālisma «elles». Viņš apstiprinājis, ka sprādzienā Oslo centrā nogalinājis astoņus cilvēkus, bet Ūteijas salā, kur notika Darba partijas nometne, nošāvis vēl 69, taču uzstāj, ka nav vainīgs.
«Es nebaidos, ka mani varētu uz visu mūžu ieslodzīt cietumā. Es piedzimu cietumā, kur nevarēju paust savu ticību,» A. B. Breivīka teikto citēja BBC. «Šo cietumu sauc par Norvēģiju.»
Izmantojot izdevību pirmo reizi skaidrot nodarīto, A. B. Breivīks stundu lasīja sagatavoto paziņojumu un ignorēja tiesneša aicinājumus pārtraukt.
Tas izsauca uzbrukumā cietušo kritiku. Viņi pārmeta, ka tiesa pieļauj šādu vardarbīgu propagandu. «Šķiet, viņš panāk, ko vēlējās, un es negribu tajā piedalīties,» cietusī Hildegunna Fallanga sacīja aģentūrai Reuters. Sagaidāms, ka A. B. Breivīks liecību sniegs piecas dienas.
Otrdienas tiesas sēdes sākumā no amata atstādināts viens no piesēdētājtiesnešiem Tomass Indrebo. To pieprasīja gan apsūdzība, gan aizstāvība. T. Indrebo vasarā pēc uzbrukuma publicēja internetā komentāru, kurā norādīja, ka «vienīgais taisnīgais sods šādam slepkavam būtu nāvessods». Norvēģijā ir aizliegts sodīt ar nāvi.
Tiesas lēmums gaidāms jūlijā. Galvenais uzdevums ir izvērtēt, vai vīrietis ir pieskaitāms. Divi psihiatriskās ekspertīzes atzinumi snieguši pretrunīgus vērtējumus.